10 Eiropas riska kapitāla fondi 2026. gadā piesaista naudu klimata tehnoloģijām
2026. gadā vairāki Eiropas riska kapitāla fondi ir piesaistījuši jaunu finansējumu, lai atbalstītu klimata un vides tehnoloģiju uzņēmumus. Kopumā nozarē investīcijas rūpniecības dekarbonizācijā, enerģijas uzkrāšanā un aprites materiālos 2026. gadā sasniegušas ap 938 miljoniem eiro.
Eiropa jau sasilusi par aptuveni 2,5°C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, kas to padara par ātrāk sasilstošo kontinentu pasaulē, liecina jaunākais ziņojums par klimata stāvokli Eiropā. Pēdējo 30 gadu laikā temperatūra kontinentā cēlusies aptuveni divreiz straujāk nekā vidēji pasaulē. Lai gan tehnoloģijas vienas pašas klimata krīzi neatrisinās, inovācijām būs nozīmīga loma turpmākajos risinājumos.
Portāls EU-Startups apkopojis desmit Eiropas investorus, kuri 2026. gadā paziņojuši par jaunu kapitāla piesaisti klimata un vides jomas stratēģijām. Sarakstā iekļauti gan nelieli, gan lieli fondi — sākot no Amsterdamas ūdens tehnoloģiju fonda PureTerra Ventures ar 10 miljonu eiro sākotnējo ieguldījumu, līdz Cīrihes un Sanfrancisko fondam VitaminºC ar 18 miljoniem eiro pirmajā slēgumā.
Vidējā daļā minēti Kopenhāgenas fonds Climentum Capital (60 miljoni eiro), Norrsken Evolve (62 miljoni eiro), Minhenes fonds Ananda Impact Ventures (73 miljoni eiro), Kopenhāgenas The Footprint Firm (76 miljoni eiro) un Lielbritānijas Clean Growth Fund (94,5 miljoni eiro).
Trīs lielākie fondi
Sarakstu noslēdz trīs lielākie fondi. Cīrihes Emerald Technology Ventures paziņoja par 100 miljonu eiro apjoma ūdens infrastruktūras fondu, kas galu galā mērķē uz 150–180 miljoniem eiro. Parīzes Slate Venture Capital piesaistījis 132 miljonus eiro sava pirmā izaugsmes fonda sākotnējā slēgumā, mērķējot uz aptuveni 250 miljoniem eiro kopumā.
Ar lielu pārsvaru sarakstu vada Londonas fonds 2150, kas janvārī pabeidza otrā fonda 210 miljonu eiro slēgumu, kopējiem pārvaldītajiem aktīviem sasniedzot 500 miljonus eiro. Fonds investē pilsētu nākotnes un rūpniecības sistēmu risinājumos, tostarp rūpnieciskajā siltumā, oglekļa uztveršanā, metālu pārstrādē un mazoglekļa cementā.
Kopumā šie fondi atspoguļo pieaugošo investoru interesi par klimata un vides tehnoloģijām Eiropā, kur 2026. gadā rūpniecības dekarbonizācijas, enerģijas uzkrāšanas un aprites ekonomikas jaunuzņēmumi jau piesaistījuši gandrīz 938 miljonus eiro.
