11 ES valstis aicina atteikties no veto zveltnē par ārpolitikas lēmumiem
Vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis vēstulē ES ārlietu pārstāvei Kajai Kallasai aicina izvērtēt pāreju no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsojumu ārpolitikas jautājumos. Ierosinājums seko vairākkārtējai ES darbības bloķēšanai, izmantojot veto tiesības.
Grupa vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstu ir nosūtījusi kopīgu vēstuli ES augstajai pārstāvei ārlietās Kajai Kallasai, aicinot pārskatīt veto tiesību izmantošanu ārpolitikas lēmumu pieņemšanā. Par to ziņo izdevums "Eiropas patiesība", atsaucoties uz vēstuli, ar kuru iepazinies portāls Euronews.
Vēstuli parakstījušas Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Rumānija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija un Luksemburga. Tās aicina padziļināti izvērtēt iespēju pāriet no lēmumu pieņemšanas ar vienprātību uz kvalificēta vairākuma balsojumu ES ārpolitikā.
Konsenss pret rīcībspēju
Vēstulē uzsvērts, ka vienprātības kultūra ES ietvaros ir svarīgs organizācijas leģitimitātes avots, tāpēc dalībvalstis turpinās tiekties pēc konsenusa, kur vien tas iespējams. Tomēr valstis norāda, ka pēdējos gados veto tiesības vairākkārt paralizējušas Savienības ārpolitisko darbību, un brīdina, ka konsenusa kultūra nedrīkst kavēt kopīgu rīcību, jo tādā gadījumā ES iegūtu leģitimitāti, bet zaudētu spēku.
Vēstules autori izvirzījuši piecus principus turpmākajai kopējai ārpolitikai: ievērot patiesas sadarbības un solidaritātes principus, biežāk izmantot konstruktīvu atturēšanos veto vietā, nesaistīt ārpolitikas lēmumus ar tiem būtiski nesaistītiem jautājumiem, izvērtēt ES līgumos paredzētās iespējas pārejai uz kvalificēta vairākuma balsojumu, kā arī pieprasīt pamatotus argumentus gadījumos, kad kāda valsts vēlas šādu pāreju bloķēt.
Vienprātības princips un Ungārija
Pašlaik ES ārpolitikā stingri jāievēro vienprātības princips, kas nozīmē, ka jebkura viena dalībvalsts var bloķēt pārējo 26 valstu lēmumus. Šī shēma vairākkārt atkārtojusies 16 gadu laikā, kopš Ungāriju vada premjers Viktors Orbāns.
Iespēja izmantot tā saukto "pārejas klauzulu" saskaņā ar ES līgumu 31. pantu, lai pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsojumu, jau ilgstoši tiek apspriesta Briselē, un diskusija kļuvusi aktuālāka pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu. Šādu pāreju varētu īstenot atsevišķos jautājumos, nevis vienlaicīgi visās jomās. Paradoksāli, ka arī pašai pārejas klauzulas piemērošanai nepieciešama vienprātība, tāpēc pretinieki teorētiski var to bloķēt.
Jūlijā Īrijas premjera partija Fianna Fáil paziņoja, ka Īrijas ES prezidentūras laikā jāsāk darbs pie veto atcelšanas ārpolitikā. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena arī iepriekš pauda, ka ES jāizdara secinājumi no Ungārijas rīcības un jāpāriet uz kvalificēta vairākuma balsojumu.
