15. Saeimas vēlēšanām pieteikts mazāk, bet vecāks un izglītotāks kandidātu loks
Salīdzinot ar 2022. gadu, 2026. gada Saeimas vēlēšanām pieteikts par 21,6% mazāk kandidātu, pieaudzis vidējais vecums un augstākās izglītības īpatsvars, bet pasliktinājusies dzimumu līdzsvara situācija.
/nginx/o/2026/07/06/17766674t1hbdfb.jpg)
Centrālās vēlēšanu komisijas datu analīze liecina, ka 15. Saeimas vēlēšanām pieteikti 14 kandidātu saraksti ar kopumā 1434 deputātu kandidātiem. Tas ir par 395 jeb 21,6% mazāk nekā 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās, kad uz 100 mandātiem pretendēja 1829 kandidāti no 19 sarakstiem. Šogad uz vienu vietu vidēji pretendē 14,3 kandidāti, kamēr iepriekš – 18,3.
Kandidātu vidējais vecums palielinājies no 46,6 līdz 48,5 gadiem, bet mediānas vecums – no 46 līdz 48 gadiem. Jaunākais kandidāts ir 20 gadus vecs, vecākais – 88. Vecākie saraksti ir Zaļo un zemnieku savienība (vidējais vecums 53,1 gads) un “Latvija pirmajā vietā” (52,7). Jaunākie – “Gobzema saraksts” (41,6) un “Progresīvie” (41,7), lai arī pēdējie salīdzinājumā ar 2022. gadu ir kļuvuši vecāki.
Augstākā izglītība ir 78,7% kandidātu – par 4,1 procentpunktu vairāk nekā 2022. gadā (74,6%). Vidējās izglītības īpatsvars samazinājies no 23,6% līdz 19,6%, bet pamata izglītība joprojām ir ap 2%. Visaugstākais augstskolu absolventu īpatsvars ir “Jaunajā vienotībā” (94,4%), “Apvienotajā sarakstā” (93,6%) un “Progresīvajos” (91,2%). Savukārt zemākais – “Stabilitātei!” (51,7%) un “Gobzema sarakstā” (54,8%). Populārākās augstskolas ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Daugavpils Universitāte, lai gan to absolventu skaits kandidātu vidū sarucis līdz ar kopējo kandidātu skaita kritumu.
Dzimumu līdzsvars nav uzlabojies – sievietes veido tikai 34% no visiem kandidātiem, kas ir par aptuveni diviem procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā (36,3%). Vislielākais sieviešu īpatsvars ir “Stabilitātei!” (50%) un “Progresīvajos” (48%), bet zemākais – Nacionālajā apvienībā un “Austošā Saule Latvijai” (24%) un “Saskaņas centrā” (24,8%).
Reģionāli kandidātu skaits samazinājies visos apgabalos – visvairāk Latgalē (par 31,8%), kur vienlaikus ir augstākais sieviešu (39,4%) un atkārtoti kandidējošo (36,7%) īpatsvars. Kopumā 33,1% no šī gada kandidātiem kandidēja arī 2022. gadā, bet 66,9% ir jauni vai iepriekš nepieteikti. Atkārtotajiem kandidātiem biežāk ir uzkrājumi (40% pret 29,5%) un īpašums (88% pret 74,1%).
Ģimenes stāvokli norādījuši 77,2% kandidātu – no tiem 53,4% precējušies, 13,2% neprecējušies, 9,1% šķīrušies un 1,5% atraitņi. Tautība nav norādīta 15,1% kandidātu, kas ir ievērojams kritums pret 31,2% 2022. gadā. Latviešu tautību norādījuši 74,3%, krievu – ap 7,6%.
Darbavietu sarakstā dominē Saeima (108 ieraksti), Rīgas pašvaldība, pašnodarbinātība, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Kopumā dati liecina, ka politiskais piedāvājums ir skaitliski sašaurinājies, bet lielajās partijās kandidātu profils kļuvis vecāks, izglītotāks un ar lielāku pieredzi un īpašumiem.
/nginx/o/2025/06/30/16964751t1h720a.jpg)

