1809. gadā pēc ugunsgrēka atjaunotais Londonas Koventgārdena teātris piedzīvo skatītāju nemierus
Pirms vairāk nekā divsimt gadiem, 1809. gada 18. septembrī, no jauna atvēra Londonas Koventgārdena teātri, taču gaidītās spožās sezonas vietā teātra vadībai nācās saskarties ar plašiem skatītāju protestiem, kas vēsturē iegāja kā «Veco cenu nemieri».
- gada 18. septembrī Londonā no jauna durvis vēra Koventgārdena teātris, kas iepriekš bija cietis ugunsgrēkā un tāpēc bijis pilnībā jāatjauno. Teātra vadība uz atklāšanu raudzījās ar lielām cerībām, gaidot spožu un veiksmīgu jauno sezonu jaunatvērtajā ēkā.
Tomēr cerētā triumfa vietā notika kas cits — pirmajās izrādēs skatītāji sāka paust asu neapmierinātību, kas pārauga īstos nemieros teātra zālē. Šie notikumi vēsturē iegājuši ar nosaukumu «Veco cenu nemieri» (Old Price Riots), norādot, ka protestu pamatā bija iebildumi pret pārmaiņām, kuras skāra biļešu cenas atjaunotajā teātrī.
Nemieri ilga ievērojamu laiku, un tie kļuva par vienu no zīmīgākajiem gadījumiem Londonas teātru vēsturē 19. gadsimta sākumā, kad publikas neapmierinātība ar teātra vadības lēmumiem izpaudās tik izteikti, ka pārtapa par ilgstošu konfliktu tieši izrāžu norises vietā.
Koventgārdena teātra gadījums liecina, cik svarīga bija skatītāju loma tā laika Londonas kultūras dzīvē — publika ne tikai apmeklēja izrādes, bet arī aktīvi pauda savu nostāju pret teātra vadības pieņemtajiem lēmumiem, prasot atgriezties pie iepriekšējās kārtības. Šis notikums 18. septembrī ir kļuvis par vienu no atgādinājumiem tam, kā vēsturē pat kultūras iestāžu ikdienišķi lēmumi var izraisīt plašu sabiedrības reakciju un ilgstošu spriedzi starp iestādes vadību un tās apmeklētājiem.
