1965. gada protests Maskavā, kas lika pamatus PSRS disidentu kustībai

Pirms sešdesmit gadiem Maskavas Puškina laukumā notika neliela akcija, ko padomju prese gandrīz nepamanīja, taču tā deva impulsu cilvēktiesību kustībai. Vairāki desmiti cilvēku pieprasīja, lai valsts ievēro savu konstitūciju. Dalībnieki neprasīja ne varas maiņu, ne politiskas reformas. Pēc dažām minūtēm varasiestādes pulcēšanos izklīdināja.

Kāpēc radās šāds protests

Pēc Staļina nāves valstī iestājās atkusnis, bet robežas palika stingras. Ar to Novočerkasskā 1962. gadā saskārās strādnieki, kuri izgāja ielās pret cenu kāpumu. Pret viņiem pielietoja ieročus, bet tiesas bija slēgtas.

Rudenī, 1965. gadā, čekisti arestēja rakstniekus Andreju Sinjavski un Juliju Daņielu. Viņi savus darbus bija sūtījuši uz ārzemēm un publicējuši ar pseidonīmiem Ābrams Tercs un Nikolajs Aržaks. Viņus apsūdzēja "pretpadomju aģitācijā un propagandā". Lietas dēļ Maskavas inteliģence sāka rakstīt vēstules, tostarp tā dēvēto 62 parakstītāju vēstuli. Rakstnieku aizstāvībā uzstājās arī ārzemju autori un organizācija PEN.

Volpina ideja

Matemātiķis un dzejnieks Aleksandrs Volpins, Sergeja Jeseņina dēls, ierosināja prasīt atklātu tiesas procesu, jo to paredz konstitūcija. Viņaprāt, jo biežāk vara būs spiesta tiesāt publiski, jo grūtāk tai slēpt patvaļu. Daļa domubiedru šaubījās, vai likuma atsaukšanās valstī, kur vara pati to neievēro, ir jēgpilna. Cilvēktiesību aizstāve Ludmila Aleksejeva baidījās, ka vēl viena arestēto grupa tikai pasliktinās situāciju.

Uz augstskolās izplatītajām skrejlapām bija vienots sauklis: "Mēs prasām atklātu tiesu." Dalībniekiem bija jāizvairās no politiskiem saukļiem un provokācijām, bet pēc varas pavēles jāizklīst, iepriekš pateicot akcijas mērķi. Mītiņu noteica uz 5. decembri, kad atzīmē pirmās padomju konstitūcijas pieņemšanu 1936. gadā.