25 gadus vecais Latgales zemnieks Žanis Agafonovs saņem Zemkopības ministrijas balvu
Žanis Agafonovs, 25 gadus vecs zemnieks no Latgales, konkursā “Sējējs 2026” ieguva Zemkopības ministrijas balvu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”. Viņš no ģimenes mantotajiem 22 hektāriem ir izaudzis līdz 80 hektāru saimniecībai.
Zemkopības ministrijas rīkotajā konkursā “Sējējs 2026” balvu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks” šogad saņēmis Latgales zemnieks Žanis Agafonovs. Viņam ir 25 gadi, un pirms vairākiem gadiem viņš pārņēma dzimtas saimniecību, kuras platība kopš tā laika ir ievērojami palielinājusies.
No 22 līdz 80 hektāriem
Sākotnēji Žanis saimniekoja ģimenē mantotajos 22 hektāros, bet tagad viņa apsaimniekotā zeme sasniedz 80 hektārus. Saimniecībā audzē ziemas un vasaras kviešus, auzas un miežus, kā arī dārzeņus, tostarp ķiplokus un sīpolus. Tāpat tur iegūst sertificētas sēklas – sarkano āboliņu un pļavas timotiņu. Sākumā darbus veica ar vectēva vecu traktoru “Belarus”.
Modernizācijai Žanis izmanto Eiropas Savienības fondu atbalstu. Pirmie projekti aptuveni 40 tūkstošu eiro apmērā ļāva nopirkt jaunu traktoru un smidzinātāju, vēlāk iegādātas sējmašīnas un graudu kombains. Jaunajam zemniekam projekta izmaksu pusi atmaksā: par 50 tūkstošiem eiro iztērētajiem atgūst 25 tūkstošus. Augsnes kvalitāti viņš uztur ar zaļmēslojumu un augu secību – pēc labības sēj sarkano āboliņu vai timotiņu.
Lielāka raža
Žanis ir ieguvis lauksaimniecības uzņēmējdarbības speciālista izglītību Malnavas koledžā. Pēc viņa teiktā, senči ievāca divas līdz trīs tonnas no hektāra, bet tagad raža ir ap piecām līdz sešām tonnām. Viņš laukus apstrādā ar mikroelementiem, bet informāciju meklē arī, konsultējoties ar mākslīgo intelektu.
Pēc zemnieka domām, Latgalē brīvas lauksaimniecības zemes nav, un stāsti par aizaugušiem laukiem neatbilst patiesībai. Lielākais izaicinājums esot darbaspēka trūkums, tāpēc saimniecībā strādā ģimene.
Plāni
Žanis vēlas apsaimniekot 1000 hektāru, mazāk nodarboties ar graudkopību un vairāk ar sēklkopību un ķiploku audzēšanu. Ķiplokus viņš pārdod gadatirgos un caur pakomātiem: lielie maksā sešus eiro kilogramā, vidējie četrus, mazie trīs. Lai konkurētu ar Spānijas un Ķīnas produkciju, viņš cer iegādāties tehniku un mehanizēt darbus. Nākamais mērķis ir titul “Gada saimniecība”.
