40 gadi kopš "Labirinta": Hensona lelles un Bovija burvība joprojām valdzina
Filma "Labirints", kas apvieno Džima Hensona leļļu mākslu un Deivida Bovija muzikālo talantu, šogad svin 40. gadadienu. Tā joprojām tiek uzskatīta par unikālu fantāzijas žanra darbu, kas pārkāpj robežu starp bērnu un pieaugušo kino.

Pagājušā gadsimta 80. gadi bija fantāzijas kino uzplaukuma laiks, kad daudzas filmas centās apvienot bērniem un pieaugušajiem paredzētās pasaules. Viens no spilgtākajiem šī perioda piemēriem ir Džima Hensona un Terija Džonsa kopdarbs "Labirints", kas 1986. gadā nonāca kinoteātros un šogad svin 40. gadadienu.
Filma stāsta par pusaudzi Sāru, kuru atveido 14 gadus vecā Dženifera Konelija. Neapdomīgas vēlēšanās dēļ viņa liek gobliniem aiznest savu mazo brāli Tobiju, un pēc tam dodas bīstamā ceļojumā uz goblinu karaļa pili, lai viņu atgūtu. Karaļa lomā redzams leģendārais mūziķis Deivids Bovijs.
Atšķirībā no tā laika ierastajām Disneja filmām vai Stīvena Spīlberga "Citplanētieša", "Labirints" izceļas ar sirreālu estētiku un Hensona studijas "Creature Shop" meistaru radītajām lellēm. Lai gan filmu bija plānots kā izklaidi bērniem un pusaudžiem, tās intonācija un vēstījums ir daudz tumšāks un sarežģītāks.
Interesanti, ka Latvijā un citviet šajos platuma grādos gandrīz nav zināma Hensona iepriekšējā fantāzija "Tumšais kristāls" (1982), kuras panākumi mudināja viņu ķerties pie nākamā lielā projekta. "Labirints" ar laiku kļuvis par kulta klasiku, ko joprojām novērtē gan vecākā, gan jaunākā paaudze.


/nginx/o/2026/07/11/17776801t1h6e5b.jpg)