Abderrahima Fakira nāve atkal aktualizē policijas atbildības jautājumu Itālijā
42 gadus vecā marokāņu izcelsmes vīrieša Abderrahima Fakira nāve pēc aizturēšanas Boloņā izraisījusi protestus un atjaunojusi diskusijas par policijas atbildību Itālijā.
Boloņā, Itālijā, video iemūžināti pēdējie 42 gadus vecā Abderrahima Fakira dzīves mirkļi. 6 minūtes un 56 sekundes garajā ierakstā redzams, kā divi policisti un civilpersona notur Fakiru pie zemes. Viņš vairākkārt kliedz pēc palīdzības, bet četri Sarkanā Krusta brīvprātīgie stāv netālu. Pēc vairāk nekā četrām minūtēm Fakirs apklust. Viņa potītes ir sasietas ar melnu plastmasas saiti. Tikai pēc aizturēšanas beigām mediķi konstatē, ka Fakirs zaudējis samaņu.
Fakira ģimenes advokāts Fabio Anselmo preses konferencē norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau 2026. gada janvārī atzinusi Itāliju par vainīgu līdzīgā gadījumā, kad 2014. gadā Florencē pēc policijas aizturēšanas mira Rikardo Magerīni. Tiesa secināja, ka Itālija pārkāpa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. pantu.
Policija paziņoja, ka reaģējusi uz izsaukumu par “personu, kas uzvedas vardarbīgi”, un ka nekavējoties izsaukti neatliekamās palīdzības dienesti. Fakirs miris pēc “aizturēšanas procedūru” veikšanas medicīnas personāla klātbūtnē. Prokuratūra likusi veikt autopsiju, un Boloņas veselības iestāde sākusi iekšējo izmeklēšanu.
Sociālajos tīklos izplatītais video izraisīja plašu rezonansi. Piemiņas pasākumā Fakira māsa sacīja: “Mans brālis nebija dzīvnieks. Viņš bija tēvs, strādnieks, labs cilvēks. Mēs negribam atriebību – mēs gribam taisnīgumu.”
Fakira advokāte Barbara Spīnelli pastāstīja, ka viņam bijušas nopietnas finansiālas grūtības. Viņš dibinājis pārcelšanās un loģistikas uzņēmumu, bet pēc klientu nemaksāšanas bijis spiests atlaist darbiniekus un iekļuvis parādos. Spīnelli norādīja, ka Fakirs bažījies par izraidīšanu no Itālijas pastiprinātās migrācijas debašu dēļ, lai gan tam nebija juridiska pamata.
- gada 20. jūlijā Boloņas mērs Mateo Lepore aicināja uz solidaritātes mītiņu, kurā pulcējās tūkstošiem cilvēku. Miermīlīgā protesta laikā daļa dalībnieku devās uz prefektūru un policijas štābu, kur izcēlās sadursmes. Protestētāji meta pudeles un petardes, izsita logus un aizdedzināja divas automašīnas. Policija izmantoja nūjas, ūdensmetējus un asaru gāzi.
Vairāki protestētāji apsūdzēja policiju pārmērīga spēka lietošanā. Kāds vīrietis vārdā Džakopo stāstīja, ka policisti viņu notriekuši zemē un situši ar nūjām, gūstot sasitumus un acs traumu. Neatkarīgais žurnālists, kurš strādā žurnālam L’Espresso, norādīja, ka policists viņu sitis ar nūju, kamēr viņš atkāpies, kliedzot, ka ir žurnālists. Policija ziņoja, ka nemieros ievainoti 64 policisti un nodarīti ievērojami postījumi Boloņas vēsturiskajam centram.
Premjerministre Džordža Meloni nosodīja vardarbību, sakot, ka “nevar attaisnot vardarbību pret likumsargiem”. Viņa piebilda, ka Fakira nāve ir jāizmeklē bez aizspriedumiem. Opozīcija aicināja iekšlietu ministru Mateo Pjantedozi ziņot parlamentam un publiskot policistu kameru ierakstus.
Šī ir pirmā izmeklēšana, kas notiek saskaņā ar jauno 45. panta procedūru, ko ieviesa Meloni valdības Drošības dekrēts 2026. gada februārī. Šī procedūra paredz, ka policisti netiek uzreiz ierakstīti aizdomās turamo reģistrā, ja pārkāpumi izdarīti pildot dienesta pienākumus. Anselmo šo reformu nosauca par “juridisku briesmoni”.
