AfD gūst rekordrezultātu Saksijas-Anhaltes vēlēšanās

Vācijas federālajā zemē Saksijā-Anhaltē notikušajās reģionālā parlamenta vēlēšanās galēji labējā partija Alternative für Deutschland (AfD) svinējusi vēsturisku uzvaru, iegūstot 44% vēlētāju atbalstu un 39 no 83 vietām. Šis ir spēcīgākais rezultāts, ko kāda galēji labēja partija Vācijā sasniegusi kopš Otrā pasaules kara beigām.

Partiju vada bijušais smaržu tirgotājs Ulrihs Sīgmunds, kurš vēlēšanu kampaņā izmantojis optimistisku lozungu par to, ka viss esot iespējams. Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs — valsts iekšējās drošības iestāde — AfD oficiāli klasificējusi kā labēji ekstrēmistu organizāciju.

Saiknes ar pagātni

Partijas rindās darbojas vairāki bijušie aizliegtu neonacistu organizāciju biedri. AfD paustais viedoklis, ka Vācijas gatavība atzīt nacistu laika noziegumus esot sava veida "identitātes traucējums", raisījusi asas diskusijas par vēstures pārvērtēšanu. Partija arī izmanto terminu "melu prese" attiecībā uz centriskiem medijiem — apzīmējumu, kas savulaik bijis populārs nacionālsociālistu propagandas ministra Jozefa Gēbelsa retorikā.

Imigrācijas politikas plāni

Viens no strīdīgākajiem AfD nostādnes elementiem ir gatavība apspriest imigrantu, arī tādu, kam ir Vācijas pilsonība, izraidīšanu, lai valstī paliktu tikai tā sauktie "biovācieši". Šāda nostāja tiek vērtēta kā politiskā rasisma atdzīvināšana.

AfD panākumi Saksijā-Anhaltē raisa bažas gan Vācijā, gan citviet Eiropā par galēji labējo ideju izplatību un iespējamām sekām valsts politiskajai videi.