AfD gūst spēcīgus panākumus Vācijas reģionālajās vēlēšanās, Merca konservatīvie cieš zaudējumu
Vācijas kanclera Frīdriha Merca vadītā CDU svētdien piedzīvoja smagu neveiksmi Mēklenburgas-Priekšpomerānijas un Berlīnes reģionālo parlamentu vēlēšanās, kamēr galēji labējā AfD abos reģionos ievērojami palielinājusi savu atbalstu.
Vēlētāju aptaujas, ko svētdien veica televīzijas kanāli ARD un ZDF, liecina par būtiskām pārmaiņām Vācijas politiskajā ainā. Kanclera Frīdriha Merca kristīgie demokrāti (CDU) Mēklenburgā-Priekšpomerānijā balansē uz 5% robežas, kas nepieciešama iekļūšanai landtāgā — tas būtu ievērojami sliktāks rezultāts par partijas dziļākajā vēsturē reģistrēto zemāko atbalstu, 9% Brēmenē 1951. gadā.
AfD apsteidz sociāldemokrātus
Tikai divas nedēļas pēc pārliecinošas uzvaras kaimiņu federālajā zemē Saksijā-Anhaltē, "Alternatīva Vācijai" (AfD) pirmo vietu ieņem arī Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ar aptuveni 37–38% balsu. Tas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada vēlēšanām, kad partija saņēma 16,7% balsu. AfD nedaudz apsteidz līdzšinējos valdošos sociāldemokrātus (SPD), kuru rezultāts ir ap 36% — krasi mazāk nekā 2021. gadā iegūtie 39,6%.
Neveiksme arī Berlīnē
Arī Berlīnē Merca vadītie konservatīvie, visticamāk, zaudēs kontroli pilsētas parlamentā. Aptaujas rāda, ka kreiso radikāļu partija "Die Linke" gūst apmēram 25% balsu, apsteidzot CDU, kuras rezultāts ir ap 20%. AfD Berlīnē ierindojas trešajā vietā ar 13,5–16% balsu — tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 9,1%, ko partija ieguva 2023. gadā.
Merca reakcija
Mercs pēc aptauju rezultātu paziņošanas CDU sakāvi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā nosauca par katastrofu, tomēr apliecināja apņemšanos turpināt reformas. Viņš norādīja, ka Vācijas ekonomiskās un politiskās grūtības padara sarežģītās un potenciāli nepopulārās reformas nevis mazāk nozīmīgas, bet gan vēl steidzamākas, un solīja tās īstenot ar stingrību, neatlaidību un pacietību.
