AfD ideologs Saksijas-Anhaltes vēlēšanās sola mainīt Vācijas attieksmi pret nacistu pagātni
Pirms 6. septembra vēlēšanām Saksijas-Anhaltē galēji labējās partijas AfD ideologs Hanss Tomass Tilšneiders virza plānu mazināt nacistu pagātnes lomu Vācijas atmiņas kultūrā. Aptaujās partija ir tik tuvu vairākumam parlamentā, ka viņš varētu iegūt reālu ietekmi pār skolu mācību programmām un kultūras finansējumu.
Saksijas-Anhaltes federālajā zemē 6. septembrī notiks vēlēšanas, kurās aptaujās līdere ir galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD), kam ir reālas izredzes iegūt absolūtu vairākumu zemes parlamentā. Par partijas nākamā valdības plāna galveno autoru kļuvis 48 gadus vecais deputāts Hanss Tomass Tilšneiders, kurš tiek uzskatīts par kandidātu vadīt topošo ministriju, kas pārraudzītu skolu mācību saturu un kultūras finansējumu.
Tilšneiders raksturo Vācijas nacistu pagātni kā "undead entity" jeb neatmirušu vienību, kas nedabiski turpina ietekmēt mūsdienu Vāciju. Viņš noliedz vēlmi "aizmirst" šo vēsturi, tomēr viņa piedāvātās izmaiņas — vēstures stundu akcentu pārbīde, samazināts finansējums tā sauktajai "pretvāciskajai mākslai" un "patriotiska tūrisma" stratēģijas izveide — faktiski mazinātu nacistu perioda nozīmi sabiedriskajā apziņā.
Partijas programmā minēta arī atbalsta piešķiršana pieminekļiem, kas godina kritušos karavīrus abos pasaules karos, kā arī iepriekš izskanējusī, bet vēlāk no dokumenta svītrotā frāze par "vairāk Bismarka, mazāk Hitlera" vēstures mācībās.
Tilšneiders, kurš dzimis Rumānijā vācu minoritātes ģimenē un studējis islāma studijas, agrāk bijis saistīts ar tā dēvēto "Der Flügel" spārnu AfD iekšienē kopā ar politiķi Bjērnu Hēki. Viņš uzskata, ka tieši Austrumvācijā, kur cilvēki pieredzējuši politiskās sistēmas maiņu pēc Berlīnes mūra krišanas, ir vislielākās iespējas šai "identitātes revolūcijai".
AfD vadošais kandidāts Saksijas-Anhaltē Ulrihs Zīgmunds partijas priekšvēlēšanu pasākumā pateicās Tilšneideram par simtiem stundu, kas veltītas valdības programmas izstrādei. Vācijas iekšlietu dienesti reģionālo AfD nodaļu klasificējuši kā ekstrēmistisku organizāciju, ko partijas pārstāvji noliedz. Vēlētāji papildus identitātes jautājumiem min arī ekonomikas lejupslīdi un neapmierinātību ar valdības politiku attiecībā uz bēgļiem un enerģētiku.
