AfD pēc vēlēšanu uzvaras Saksijā-Anhaltē joprojām nespēj izveidot valdību
Vācijas galēji labējā partija AfD sanāca uz pirmo jaunā Saksijas-Anhaltes landtāga sēdi, taču mēnesi pēc vēlēšanām tai nav skaidra ceļa uz valdības izveidi. Partijas kandidāts premjera amatam Ulrihs Sigmunds cer iegūt vajadzīgo atbalstu līdz balsojumam decembrī.
Vācijas partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) 6. oktobrī piedalījās Saksijas-Anhaltes federālās zemes parlamenta pirmajā sēdē, taču mēnesi pēc veiksmīgajām vēlēšanām tai joprojām nav skaidras perspektīvas izveidot vietējo valdību. Par to raksta ziņu aģentūra "Reuters".
Trūkst trīs mandātu
AfD vēlēšanās sasniedza vēsturiski labāko rezultātu federālo zemju vēlēšanās, tomēr līdz absolūtajam vairākumam tai pietrūka trīs vietu. Tieši to par savu mērķi bija izvirzījis partijas premjera amata kandidāts Ulrihs Sigmunds. Viņš norādīja, ka vēlas gūt parlamenta atbalstu, lai par premjeru kļūtu jau pirmajā balsošanas kārtā. Premjera ievēlēšana gaidāma tikai decembrī, tāpēc atbalsta meklēšanai ir vairāk laika.
Līdz šim AfD nav izdevies panākt pietiekamu atbalstu no iespējamiem partneriem vai pārvilināt pietiekami daudz deputātu no konkurentu partijām. Tas ilgus gadus pastāvošo problēmu padara īpaši redzamu: kā vēlētāju atbalstu pārvērst izpildvarā, ja lielās partijas atsakās sadarboties ar AfD.
Simboliska uzvara un protests
Ar kreisā spārna populistu BSW balsīm par landtāga priekšsēdētāju ievēlēja 35 gadus veco nekustamo īpašumu uzņēmēju Tobiasu Raušu, Sigmunda uzticības personu. Viņš ir pirmais AfD pārstāvis, kas ieņem tik augstu amatu Vācijas valsts pārvaldē. Slepenajā balsojumā Raušs saņēma 48 balsis, lai gan AfD un BSW kopā ir 44 deputāti, tātad viņu atbalstīja vismaz četri citu partiju pārstāvji. Savā runā viņš aicināja strādāt kopīgi un teica, ka "politiskajiem ugunsmūriem" jāpaliek pagātnē.
Pie parlamenta Magdeburgā pulcējās ap 400 miermīlīgu protestētāju, kas skaļi lasīja Vācijas konstitūciju. Viens no plakātiem vēstīja: "Nekādas sadarbības ar galēji labējiem".
Iespējamie risinājumi
BSW ir vienīgā partija, kas nav skaidri izslēgusi sadarbību ar labējiem, taču tā noraidījusi iesaistīšanos AfD koalīcijā un paziņojusi, ka Sigmunda ievēlēšanas balsojumā atturēsies. Abas partijas iestājas pret imigrāciju un vēlas atjaunot enerģētikas sakarus ar Krieviju.
Tādēļ AfD var nākties veidot mazākuma valdību, kāda jau darbojas Tīringenē. Sigmunds iepriekš šādu modeli noraidījis, jo tas viņu padarītu pārāk atkarīgu no mazajām partijām. Viņš ir pieļāvis arī atkārtotas vēlēšanas, ja atbalstu nevarēs nodrošināt.
AfD panākumi Saksijā-Anhaltē un divās citās federālajās zemēs pastiprinājuši spiedienu uz kanclera Frīdriha Merca valdību, un viņa partijā atkal apspriež "politiskā ugunsmūra" efektivitāti. Lai gan AfD jau vairākas nedēļas mēģina pārvilināt politiķus no Merca partijas, par šādu pāreju nekas nav ziņots.
