AI un aprites lauksaimniecība – palīgs mazajiem zemniekiem jaunattīstības valstīs
Vairāk nekā 80% pasaules saimniecību ir mazākas par diviem hektāriem, un tās ražo trešdaļu no pasaules pārtikas. Eiropas AgriTech jaunuzņēmumi ar AI un aprites praksi cenšas palīdzēt šiem lauksaimniekiem samazināt izmaksas un palielināt ražību.
Saskaņā ar Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pētījumu, piecas no sešām saimniecībām pasaulē ir mazākas par diviem hektāriem, un tās kopā saražo aptuveni 35% no pasaules pārtikas, izmantojot tikai 12% lauksaimniecības zemes. Šī plaisa starp zemi un ražu ir galvenais izaicinājums, ko Eiropas AgriTech jaunuzņēmumi cenšas risināt, izmantojot mākslīgo intelektu (AI) un aprites lauksaimniecības praksi.
Līdz šim mazie zemnieki Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā bija atstāti bez digitālās lauksaimniecības priekšrocībām, jo trūka savienojamības, kapitāla un datu infrastruktūras. Situācija mainās: viedtālruņu lietošana Subsahāras Āfrikā 2023. gadā sasniedza aptuveni 40%, un līdz desmitgades beigām tā prognozēta pārsniedz 50% (GSMA dati). Satelītattēli un mākoņskaitļošana kļuvuši lētāki, ļaujot Eiropas jaunuzņēmumiem veidot AI rīkus, kas pirms desmit gadiem būtu bijuši komerciāli neiedomājami.
Viens no piemēriem ir Berlīnē bāzētā Plantix lietotne, kas ar fotoattēla palīdzību identificē augu slimības un kaitēkļus, un to jau izmanto miljoniem lauksaimnieku. Saskaņā ar GMI pētījumu, globālais AI lauksaimniecībā tirgus vērtība 2024. gadā ir no 1,75 līdz 4,38 miljardiem eiro, un tas pieaug par 20–26% gadā. Šis segments kļūst par vienu no straujāk augošajiem ClimateTech jomā.
AI pats par sevi risina informācijas, nevis resursu problēmu. Daudzas mazo lauksaimnieku kopienas jau praktizē neformālu aprites lauksaimniecību – kompostēšanu, lopkopības integrāciju un augu atlieku pārstrādi biooglēs. Taču šīs prakses bieži nav iekļautas digitālajās sistēmās, tāpēc to ieguvumi paliek neizmērīti un grūti finansējami. Perspektīvākie jaunuzņēmumi veido platformas, kas savieno lauksaimniecības datus, oglekļa mērījumus un reģeneratīvās prakses, lai tās būtu vērtīgas finanšu iestādēm, piegādātājiem un korporatīvajiem pircējiem.
Piemēram, Dānijas uzņēmums Agreena paplašināja savu verifikēto augsnes oglekļa programmu no aptuveni diviem līdz 4,5 miljoniem hektāru mazāk nekā divu gadu laikā, radot jaunus ienākumu avotus lauksaimniekiem, kas ievieš reģeneratīvās metodes. Itālijas xFarm Technologies pēc 36 miljonu euro sērijas C finansējuma kārtas 2024. gadā atbalsta vairāk nekā 450 000 saimniecību vairāk nekā 100 piegādes ķēdēs, integrējot ģeotelpiskos AI, saimniecības pārvaldību un reģeneratīvo lauksaimniecību vienotā platformā.
Eiropas AgriTech dibinātājiem panākumu atslēga ir risināt izmaksu vai produktivitātes problēmas, apvienot AI ar aprites praksi, veidot risinājumus bezsaistes režīmam un vietējām valodām, padarīt ietekmi izmērāmu un veidot partnerības ar kooperatīviem un nevalstiskajām organizācijām. AI neaizstās agronomijas zināšanas, un aprites lauksaimniecība vien neatrisinās pārtikas drošību, bet to kombinācija var pārvarēt divus ilgstošus šķēršļus: ierobežotu piekļuvi informācijai un ierobežotu finansiālo atdevi no ilgtspējīgas prakses.
Eiropas jaunuzņēmumi, kas mācās veidot risinājumus trūcīgiem apstākļiem, var iegūt noturīgākus produktus, kas derīgi arī pašā Eiropā, kur ūdens trūkums, darbaspēka problēmas un klimata nenoteiktība kļūst arvien aktuālāki.
