Aizbraukušie latvieši atklāj: kas visvairāk pietrūkst no dzimtenes
Sociālajos tīklos latvieši, kas dzīvo ārzemēs, dalījušies pārdomās par ilgām pēc dzimtenes. Statistika rāda, ka 2025. gadā vairāk nekā puse Latvijā iebraukušo bija remigranti, tomēr kopumā valsti pameta vairāk cilvēku, nekā atgriezās.
Sociālo tīklu platformā “Threads” aizsākusies diskusija, kurā latvieši, kas jau ilgstoši dzīvo ārzemēs, dalījušies ar savām izjūtām par attālumu no dzimtenes. Diskusiju rosinājusi lietotāja Asnāte, kura ārzemēs dzīvo Francijā un atzīst, ka pēc katras vasaras atvaļinājuma Latvijā jūt spēcīgu nostalģiju, taču atgriezties uz pastāvīgu dzīvi pagaidām nevar karjeras dēļ.
Uz jautājumu atsaukušies vairāki cilvēki ar atšķirīgu pieredzi. Daļa stāsta par stiprām ilgām pēc mājām — piemēram, sieviete, kas ārzemēs pavadījusi 17 gadus, atzīst, ka pēc garākām brīvdienām Latvijā dažkārt nākas raudāt, jo pietrūkst ģimenes, draugu un “savas zemes vibrācijas”. Arī citas sievietes, kuras ārzemēs dzīvo aptuveni 16 gadus, stāsta, ka aizbraukšana no Latvijas ar katru reizi kļūst grūtāka.
Citi gan atzīst, ka Latvija ikdienā tik ļoti nepietrūkst vai ka pastāvīga atgriešanās viņiem nav aktuāla — daļa vēlas dzīvot Latvijā vasarās, bet ikdienu turpināt veidot ārvalstīs. Ir arī cilvēki, kas jūtas “mājās” gan Latvijā, gan savā jaunajā mītnes zemē un neizjūt nemitīgu konfliktu starp abām vietām.
Statistika rāda pretēju tendenci
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā ieradās 13,8 tūkstoši cilvēku, bet izbrauca 15,1 tūkstotis. No iebraucējiem 55,1% jeb 7,6 tūkstoši bija remigranti — cilvēki ar saikni ar Latviju, kuri atgriezās pēc dzīves ārvalstīs. Tomēr, salīdzinot ar 2024. gadu, remigrantu skaits samazinājies par 2,4 tūkstošiem.
Dati liecina, ka aizbraukšana no Latvijas nav vienveidīgs process — daļa cilvēku pēc gadiem atgriežas, citi par to domā, bet vēl citi izvēlas dzīvi turpināt veidot ārzemēs, saglabājot ciešu saikni ar dzimteni caur ģimeni, valodu un atmiņām.
