Aizdomas, ka Krievija izmanto ēnu flotes kuģus bezpilota lidaparātu palaišanai virs Eiropas
Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS) publicējis ziņojumu, kurā norāda, ka noslēpumainie bezpilota lidaparātu lidojumi virs Eiropas, kas traucējuši lidostu darbu un pārlidojuši NATO militārās bāzes, varētu būt Krievijas kampaņa, izmantojot tā sauktās ēnu flotes kuģus.
Saskaņā ar IISS ziņojumu, laikā no 2024. gada augusta līdz 2026. gada februārim Eiropā tika novēroti 144 bezpilota lidaparātu lidojumi, kas, visticamāk, nebija saistīti ar hobiju droniem vai Ukrainas karu. Aptuveni 48% no šiem novērojumiem notika virs militārajām bāzēm, 26% virs kritiskās infrastruktūras, piemēram, ostām un enerģētikas objektiem, bet 18% – virs civilajām lidostām. Lielākā daļa lidojumu notika naktī vai agri no rīta, un droni bieži tika raksturoti kā profesionāli vai militāra stila aparāti.
Ziņojumā uzsvērts, ka Krievijai tieši piedēvējams tikai viens incidents – 2026. gada februārī Zviedrijas armija apstiprināja, ka pamanījusi un traucējusi dronu, kas pacēlās no Krievijas izlūkošanas kuģa Žiguļevska Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. Šis incidents parādīja, ka ar Krieviju saistītiem kuģiem ir iespēja palaist dronus jūrā potenciālai novērošanai.
Iespējamie droni ir Krievijā izstrādātais Merlin-VR, ko var palaist no kuģa ar katapultu un atgūt ar izpletni, kā arī vertikālās pacelšanās un nosēšanās droni, piemēram, Legioner E29. Biežāk minētais modelis ir Orlan-10, kura darbības rādiuss ir 500 km un izturība līdz 12 stundām, kas ļauj to palaist no kuģiem, kas atrodas tālu no Eiropas krastiem.
Īpaša uzmanība pievērsta naftas tankkuģim "Boracay", kas pieder ēnu flotei. Pēc dronu lidojumiem, kas 2025. gada septembrī traucēja lidostu darbu Dānijā un piespieda uz laiku slēgt Kopenhāgenas lidostu, Dānijas varasiestādes izmeklēja šo kuģi. Francijas jūras komandosi 2025. gada 28. septembrī veica apskati uz "Boracay" un atklāja, ka kuģim ir Ķīnas kapteinis, bet uz tā atrodas divi krievi, kuri strādāja privātā militārā uzņēmumā "Moran Security Group". Viens no viņiem iepriekš bija saistīts ar Vāgnera grupu. 2026. gada 30. martā Francijas tiesa Ķīnas kapteini aizmuguriski notiesāja uz vienu gadu cietumā un uzlika naudas sodu 172 000 ASV dolāru apmērā.
Citi incidenti ietver dronu lidojumus virs RAF Lakenheath Apvienotajā Karalistē 2024. gada novembrī, kad ostā atradās kravas kuģis "Hav Dolphin" ar Krievijas apkalpi. Tas pats kuģis vēlāk tika izmeklēts Vācijā, kad pie Ķīles tika novēroti droni virs zemūdeņu bāzes. Droni tika pamanīti arī virs Beļģijas Kleine-Brogel bāzes, kas glabā ASV kodolieročus, kā arī virs Ramšteinas bāzes Vācijā un Volkel bāzes Nīderlandē, kur notika koordinēts līdz 10 dronu lidojums.
Eiropas Savienība strādā pie Eiropas Drons aizsardzības iniciatīvas (EDDI), kas paredz līdz 2027. gada beigām ieviest integrētas pretdronu tehnoloģijas. IISS ziņojums brīdina, ka bez politiskās gribas un juridiski skaidriem kaujas noteikumiem tehnika vien nepalīdzēs, un aicina Eiropas valstis aktīvāk izmeklēt un apturēt Krievijas ēnu flotes kuģus.
