Aizstāvji: Ukrainas triecieni Krievijas infrastruktūrai ir attaisnojami
Virkne vēstuļu laikrakstā The Guardian aizstāv Ukrainas uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un enerģētikas objektiem, apgalvojot, ka tie ir likumīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nav uzskatāmi par nesamērīgu "morāles bombardēšanu".

Vairāki autori žurnāla The Guardian vēstuļu slejā apstrīd profesora Kristiana Enemarka iepriekš pausto nostāju, ka Ukrainas triecieni Maskavai un citiem mērķiem Krievijā būtu uzskatāmi par netaisnīgu "morāles bombardēšanu". Viņi norāda, ka Enemarks ignorē stratēģiskās un morālās realitātes, ar ko saskaras Ukraina.
Vēstuļu autori uzsver, ka Krievijas civiliedzīvotāji nav bez morālās atbildības – viņi ar nodokļiem un politisko atbalstu uztur kara mašīnu, kas sistemātiski apšauda Ukrainas slimnīcas, skolas un dzīvojamos kvartālus. Tāpēc robeža starp kaujiniekiem un civiliedzīvotājiem kļūst izplūdusi.
Tiek arī norādīts, ka uzbrukumi naftas pārstrādes un enerģētikas objektiem nav pielīdzināmi Otrā pasaules kara teroristiskajai bombardēšanai. Tie ir vērsti pret divējāda lietojuma infrastruktūru, kas tieši nodrošina Krievijas kara centienus – šādi mērķi ir atzīti par leģitīmiem starptautiskajās humanitārajās tiesībās, ja tiek ievērota samērība. Netīši upuri civiliedzīvotāju vidū automātiski nepadara šos triecienus par nesamērīgiem.
Pēc vēstuļu autoru domām, Ukraina neatriebjas pašas labā, bet cenšas saīsināt karu, kurā turpina ciest tās civiliedzīvotāji. Ja kara izmaksu pārnešana uz Krievijas sabiedrību paātrina tā beigas, šāda stratēģija ir attaisnojama. Uzbrukumi arī liek Krievijai pārvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas uz Maskavu, atstājot robus frontē, ko Ukraina var izmantot okupēto teritoriju atbrīvošanai.
Autori noraida apgalvojumus, ka Ukraina apzināti mērķētu uz civiliedzīvotājiem. Kā piemēru viņi min, ka 18. jūnija uzbrukumā Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai tikai viens drons netrāpīja mērķī, taču tam nav pierādījumu par tīšu civilo objektu apšaudi. Tā vietā bojājumi radušies, iespējams, no Krievijas pretgaisa aizsardzības atlūzām.
Visbeidzot, tiek kritizēti Rietumu sabiedrotie par nepietiekamu atbalstu. Autori norāda, ka Eiropa joprojām importē Krievijas enerģiju un ka Rietumi varēja slēgt debesis virs Ukrainas, novēršot daudzas civiliedzīvotāju nāves. Ukraina jau smagi maksā par Krievijas morālajiem trūkumiem; tai nevajadzētu maksāt arī par sabiedroto trūkumiem.


/nginx/o/2026/06/28/17747119t1h49e8.png)