Albānija virzās uz dalību ES: sarunu gaita un iekšējā šķelšanās
Albānija, kas ES iestāšanās sarunas sāka 2022. gadā, cer tās noslēgt līdz 2027. gada beigām un kļūt par dalībvalsti 2030. gadā. Brisele gan uzsver, ka tempu noteiks tiesu reformas un cīņas pret organizēto noziedzību rezultāti.
Albānija, Balkānu pussalas valsts, kas komunistiskā režīma laikā bija noslēgta no ārpasaules, turpina iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Šā gada 13. oktobrī notikušajā 10. starpvaldību konferencē provizoriski tika slēgta vēl viena sarunu nodaļa – Uzņēmējdarbības un rūpniecības politika. Premjera Edi Ramas valdība cer visas sarunu nodaļas noslēgt līdz 2027. gada beigām, un tas ļautu Albānijai kļūt par ES dalībvalsti 2030. gadā.
Ceļš uz sarunām
Albānija par vēlmi pievienoties tā laika Eiropas Ekonomiskajai Kopienai paziņoja drīz pēc komunistiskā režīma krišanas. Pirmās daudzpartiju vēlēšanas notika 1991. gada pavasarī, bet 1992. gadā valdošā Saļi Berišas Demokrātiskā partija eirointegrāciju pasludināja par galveno ārpolitikas prioritāti. Tobrīd valsts ekonomika bija tik vāja, ka bez kaimiņvalstu humānās palīdzības draudētu bads. Itālijas bruņotie spēki no 1991. līdz 1993. gadam īstenoja humāno operāciju Pelikāns, bet 1997. gadā finanšu piramīdu sabrukums noveda pie nemieriem, ieroču noliktavu izlaupīšanas un valsts pārvaldes sabrukuma.
ES 2003. gadā apstiprināja, ka Rietumbalkānu valstis, tostarp Albānija, ir potenciālās dalībvalstis. Stabilizācijas un asociācijas līgums parakstīts 2006. gadā un spēkā stājās 2009. gadā; tajā pašā gadā Albānija iesniedza dalības pieteikumu. Bezvīzu režīms Šengenas zonā piešķirts 2010. gada decembrī, bet kandidātvalsts statuss – 2014. gadā, izvirzot prasības cīnīties pret korupciju un reformēt tiesu sistēmu. Reformu gaitā no amatiem tika atstādinātas simtiem tiesnešu un prokuroru.
Lēmums sākt sarunas pieņemts 2020. gada martā, pirmā starpvaldību konference notika 2022. gada 19. jūlijā. Līdz 2025. gada decembrim Albānija atvēra visus sešus sarunu klāsterus no 33 sarunu nodaļām. Šā gada jūlijā provizoriski slēgtas trīs nodaļas.
Nenoteiktība un iekšējā šķelšanās
Euractiv un Reuters norāda, ka 2030. gads ir sasniedzams mērķis, taču Brisele uzsver, ka progress būs atkarīgs no tiesu reformas un cīņas pret organizēto noziedzību. Dalība tāpēc nav garantēta.
Atbalsts dalībai ES Albānijā ir 80–90% robežās, taču valsts ziemeļi, kur dominē Demokrātiskā partija, un dienvidi, kur atbalsta Sociālistisko partiju, to saskata atšķirīgi. Ziemeļi cer, ka ES ierobežos jau 13 gadus pie varas esošo Ramas valdību. Financial Times un Politico Europe rakstījis, ka opozīcijas atbalstītāji ziemeļos jūtas atstumti no valsts resursiem un amatiem.
