Albertas vēlētāji lems, vai provincei palikt Kanādas sastāvā

Kanādas Albertas provinces vēlētāji 19. oktobrī balsos par jautājumu, vai province paliek Kanādas sastāvā, vai arī jāsāk process, kas ved uz referendumu par Albertas neatkarības pasludināšanu. Kanādas mediji šo balsojumu vērtē kā zināmu pārbaudījumu valsts vienotībai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps noteicis augstus tarifus Kanādā ražotajām precēm un vairākkārt izteicies, ka Kanādai jākļūst par ASV 51. štatu.

Separātistu un ekonomistu argumenti

Īlons Masks, uzņēmējs, kas ir tuvs Trampa lokam, oktobra sākumā ierakstā platformā X paziņoja, ka Kvebekas, Albertas un Saskačevanas provincēm jāatdalās no Kanādas. Albertas separātistu līderi uzskata, ka ar naftas un gāzes atradnēm bagātā province finansiāli iegūtu no neatkarības. Viena no galvenajām separātistu grupām Alberta Prosperity Project apgalvo, ka neatkarība ļautu gadā papildus nopelnīt 24–46 miljardus Kanādas dolāru.

Ekonomisti šādus aprēķinus uzskata par pārāk optimistiskiem. Pēc viņu teiktā, tajos nav iekļauta provinces daļa no Kanādas valsts parāda, kā arī izdevumi, kas nepieciešami neatkarīgas valsts uzturēšanai, piemēram, diplomātijai un aizsardzībai. Domnīcas Fraser Institute ekonomiste Tegana Hilla kā lielu risku min ilgstošu neziņu, kas varētu atturēt investorus. Separātisma atbalstītājs Kīts Vilsons turpretī uzskata, ka investīcijas provincē ienāks arī neatkarībā.

Aptaujas liecina, ka referendumu par neatkarību gatavi atbalstīt ap 20–25% vēlētāju. Separātisms populārāks ir jaunāku, lauku un konservatīvo vēlētāju vidū.

Kārnija aicinājums

Pateicības dienas videouzrunā Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, kurš uzaudzis Albertas pilsētā Edmontonā, aicināja nobalsot par palikšanu valsts sastāvā. Viņš atgādināja par valdības atbalstīto naftas vada Pacific Link izbūvi līdz Klusā okeāna piekrastei, kas ļautu naftu eksportēt arī uz Āzijas tirgiem, kā arī par mājokļu projektiem un ātrvilcienu sistēmu.

Associated Press norāda, ka ne atbalsts referendumam, ne pat balsojums par neatkarību pašā referendumā automātiski nenozīmē neatkarīgu valsti. Kanādas Augstākās tiesas 1998. gada spriedums paredz, ka provinces nevar atdalīties vienpusēji un ka pēc referenduma jāsākas sarunām ar federālo valdību.

Par Albertu

Alberta ir ceturtā lielākā Kanādas province pēc iedzīvotāju skaita, tajā dzīvo pieci miljoni cilvēku. Tai ir ceturtās lielākās naftas rezerves pasaulē, un tā ir bagātākā province pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. No federālā izlīdzināšanas fonda Alberta līdzekļus nav saņēmusi kopš 1965. gada.