Algu plaisa pieaug: Lielbritānijas lielāko uzņēmumu vadītāju atalgojums 130 reizes pārsniedz strādnieku vidējo algu

Lielbritānijas lielāko biržā kotēto uzņēmumu (FTSE 100) izpilddirektoru vidējā alga pēdējā finanšu gadā sasniedza 5,06 miljonus mārciņu, kas ir par 8,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina pētniecības centra High Pay Centre dati. Šis ir augstākais līmenis kopš uzskaites sākuma.

Algu plaisa starp vadītājiem un vidējo pilna laika strādnieku Lielbritānijā tagad ir 130 reizes, salīdzinot ar 124 reizēm iepriekšējā gadā. Lielāka plaisa pēdējo reizi fiksēta 2018. gadā. Vidējā pilna laika strādnieka alga valstī ir 39 000 mārciņu gadā.

Kopumā FTSE 100 uzņēmumi izpilddirektoru atalgojumam iztērēja 550 miljonus mārciņu, bet visa vadības atalgojuma summa bija 856,6 miljoni mārciņu. Iepriekšējā gadā kopējā summa bija 1 miljards, bet kritums skaidrojams ar izņēmuma lielo 212 miljonu mārciņu atalgojumu, ko Melrose Industries izmaksāja iepriekš.

Augstāk apmaksātais vadītājs bija farmācijas uzņēmuma AstraZeneca izpilddirektors Paskāls Soriot ar 17,7 miljoniem mārciņu. Viņš ir bijis vislabāk apmaksātais trīs no pēdējiem četriem gadiem. Otro vietu ieņēma Emma Volmslija no GSK (15,6 miljoni), kas ir vienīgā sieviete desmitniekā. Barcleys vadītājs Čandrasekhars Venkatakrišnans nopelnīja 15 miljonus pēc tam, kad ES noteikumi par bonusu ierobežošanu tika atcelti. Shell vadītājs Vails Savans saņēma 13,7 miljonus (pieaugums par 60%), bet Standard Chartered vadītājs Bils Vinterss – 12,7 miljonus.

High Pay Centre, kas tika dibināts 2011. gadā un 15 gadus cīnījās par taisnīgāku atalgojumu, paziņojis par slēgšanu. Tā aicina ieviest reformas, tostarp „resno kaķu nodokli”, divus darbinieku pārstāvjus uzņēmumu padomēs un pilnībā ieviest Darba partijas nodarbinātības tiesību likumprojektu. Organizācijas pagaidu direktors Endrū Spīks brīdināja, ka nevienlīdzības neierobežošana vājinās uzticību ekonomiskajam modelim un veicinās labējo populismu.