Alijevs vizītē Berlīnē padziļina enerģētikas un tirdzniecības saites ar Vāciju

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs otrdien ieradās Berlīnē pirmajā valsts vizītē Vācijā, lai stiprinātu sadarbību enerģētikas un tirdzniecības jomā. Tikšanās ar kancleru Frīdrihu Mercu un ministriem noslēdzās ar kopīgas stratēģiskās partnerības deklarācijas un vairāku līgumu parakstīšanu, kas aptver enerģētiku, transportu, infrastruktūru, tirdzniecību, investīcijas, zinātni un tehnoloģijas. Vācija ir otrā Eiropas valsts pēc Itālijas, kas noslēgusi šāda veida vienošanos ar Azerbaidžānu.

Merzs pateicās Alijevam par iespēju saņemt lielākus gāzes apjomus no Azerbaidžānas, norādot, ka tas atainots arī parakstītajā deklarācijā. Azerbaidžānas gāze sāka plūst uz Vāciju 2024. gadā pa Dienvidu gāzes koridoru, un Alijevs prognozēja, ka līdz nākamajam gadam ikgadējās piegādes sasniegs 2 miljardus kubikmetru. Pašlaik Azerbaidžāna Eiropai piegādā aptuveni 12 miljardus kubikmetru gāzes gadā, un lielākie saņēmēji ir Itālija, Grieķija, Bulgārija un Ungārija.

Sarunās liela uzmanība tika pievērsta arī Vidējam koridoram – tirdzniecības maršrutam, kas savieno Ķīnu ar Eiropu caur Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju. Alijevs uzsvēra, ka Azerbaidžāna ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus ostas jaudas paplašināšanā Alatā Kaspijas jūrā un ka kravu apjomi koridorā ir ievērojami pieauguši. Vācijai kā vienai no lielākajām rūpniecības ekonomikām ir tieša interese samazināt atkarību no Krievijas tranzīta maršrutiem.

Ārpus enerģētikas Alijevs komentēja Irānas un ASV karu, kas traucē reģionālo enerģētikas un tirdzniecības plūsmu. Viņš apliecināja Azerbaidžānas līdzsvarotu nostāju un gatavību atbalstīt diplomātiskos centienus stabilitātes atjaunošanai. Savukārt Merzs atzinīgi novērtēja Armēnijas un Azerbaidžānas miera procesu un aicināja puses pabeigt miera līguma noslēgšanu.

Pēc analītiķa Orhana Jolčujeva domām, vizītes nozīme slēpjas plašākā sadarbības jomu spektrā, kas pirmo reizi iekļauj zaļo enerģiju, zema oglekļa satura ūdeņradi, digitālo transformāciju un industriālo modernizāciju. Viņš norādīja, ka Vācija Azerbaidžānu arvien vairāk uztver ne tikai kā enerģijas piegādātāju, bet arī kā partneri jauniem rūpniecības un loģistikas projektiem. Parlamenta deputāts Šahins Ismailovs piebilda, ka vienošanās stiprinās sadarbību enerģētikā, tirdzniecībā, transportā un investīcijās.

Vēlāk otrdien Alijevs tikās arī ar Vācijas prezidentu Franku-Valteru Šteinmeieru, kurš abas valstis raksturoja kā “stabilitātes salas” pašreizējo globālo konfliktu apstākļos.