Alkohola patēriņš Latvijā turpina samazināties pēc tirdzniecības ierobežojumiem
Gadu pēc alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu ieviešanas Latvijā alus patēriņš sarucis par 6%, bet pārējo alkoholisko dzērienu – par 5%. Veselības ministrijas pārstāve skaidro, ka paradumu maiņa ir sākusies, taču tā notiek lēni.
Latvijā gadu pēc alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu ieviešanas (tie ieviesti pagājušā gada 1. augustā) turpina samazināties alkoholisko dzērienu patēriņš. Periodā no augusta līdz jūlijam alus patēriņš saruka par 6%, kas ir straujāk nekā vairākos iepriekšējos gados. Pārējo alkoholisko dzērienu patēriņš kritās par 5%. Tas ir mazāk nekā iepriekšējā periodā, taču straujāk nekā iepriekšējos septiņos gados, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Vienlaikus turpināja augt akcīzes nodokļa likmes dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Joprojām augsts rādītājs pasaulē
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2024. gada datiem Latvijā ir trešais augstākais alkohola patēriņš uz iedzīvotāju pasaulē – augstāks ir tikai Rumānijā un Gruzijā. Kopš 2010. gada patēriņš Latvijā ir pieaudzis, ņemot vērā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos. Alum ir izteikti krītoša tendence, bet pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem desmit gadu periodā tādas nav. Stiprie alkoholiskie dzērieni veido 47% no patērētā absolūtā alkohola, alus – 34%.
Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa norāda, ka lielākā problēma ir tieši stiprais alkohols, kam iepriekšējos gados akcīzes nodoklis netika celts. Viņasprāt, paradumu maiņa ir sākusies, bet rādītāji nekritīsies viena gada laikā.
PVO dati rāda, ka no 2025. gada 1. augusta līdz 31. decembrim nāves gadījumu skaits, kas pilnībā attiecināmi uz alkohola lietošanu, samazinājās par 27%, jeb vairāk nekā 60 novērstu nāves gadījumu.
Tirgotāju un ekonomista skatījums
Veikalu tīkla top! valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA stāstīja, ka sākotnēji pārdošana kritās, taču vēlāk situācija līdzsvarojusies, jo pircēji pielāgojuši iepirkšanās laiku. Krasāk samazinājušies alkoholisko un alus kokteiļu, stiprināto vīnu un alus PET pudelēs pārdošanas apjomi, bet pieaugusi bezalkoholisko alu un vīnu, kā arī dārgāku un kvalitatīvāku alkoholisko dzērienu pārdošana.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka ierobežojumu fokusam jābūt uz patēriņa samazināšanu, nevis tirgus pārdali, tostarp par labu nelegālajam alkoholam. Viņš norāda arī, ka mazapdzīvotās vietās veikala slēgšana var atņemt iedzīvotājiem pieeju citām precēm un pakalpojumiem.
