Alternatīvais dienests Igaunijā ierobežots līdz 70 cilvēkiem gadā finansējuma trūkuma dēļ

Igaunijas alternatīvais dienests ir obligāts nemilitārs dienests iesaucamajiem, kuri reliģisku vai citu morālu apsvērumu dēļ atsakās no militārā dienesta. Tomēr tā apjoms ir stipri ierobežots finansējuma dēļ.

Krista Juhansone, Aizsardzības resursu aģentūras Iesaukšanas biroja vadītāja, norādīja, ka vidēji gadā alternatīvo dienestu pabeidz aptuveni 70 cilvēku. Pērn skaits bija nedaudz lielāks – 99 cilvēki –, bet kopumā tas saglabājas līdzīgā līmenī.

Lai iestātos alternatīvajā dienestā, pretendentam jāiesniedz pieteikums ar pamatotu iemeslu atteikumam no militārā dienesta. Juhansone skaidroja, ka iemesli galvenokārt ir reliģiski vai saistīti ar ieroču lietošanu. Aģentūra izvērtē un pārbauda katru pieteikumu, veic intervijas un, ja nepieciešams, pieprasa papildu pierādījumus. Ja atteikuma pamatā ir reliģiski iemesli, pretendenta konfesijai tas ir jāatbalsta.

Ne visi var tikt uzņemti alternatīvajā dienestā – Aizsardzības resursu aģentūrai ir tiesības noraidīt pieteikumus, kas neatbilst prasībām. Juhansone uzsvēra, ka alternatīvais dienests nav ērts veids, kā izvairīties no militārā dienesta, bet gan alternatīvs veids, kā dot ieguldījumu valsts aizsardzībā.

Alternatīvā dienesta dalībnieks var izvēlēties dienesta vietu, bet galīgais lēmums pieder Aģentūrai. Vispirms tiek ņemtas vērā iestāžu vajadzības, pēc tam pretendenta zināšanas un prasmes. Dienesta vietām ir arī tiesības intervēt pretendentu.

Alternatīvais dienests galvenokārt ir paredzēts militārā atbalsta funkcijām, piemēram, darbs par virtuves palīgu vai noliktavas darbinieku bruņotajos spēkos. Ja iespējams, dalībnieki var kalpot arī glābšanas dienestos.

Tīts Umbsārs, Tallinas pilsētas centra Glābšanas dienesta vienības komandieris, norādīja, ka alternatīvā dienesta dalībnieku skaits ir audzis, bet vietu skaits ir ierobežots. Parasti vienībā tiek uzņemts tikai viens cilvēks, jo automašīnā vienkārši nav vietas. Alternatīvā dienesta dalībnieki glābšanas dienestā galvenokārt veic preventīvu darbu, paaugstina ugunsdrošības apziņu un palīdz vienkāršākos glābšanas uzdevumos. Viņi neveic smēķēšanu (dūmu niršanu), ko atstāj profesionāliem ugunsdzēsējiem.

Pēc alternatīvā dienesta pabeigšanas dalībnieks tiek ieskaitīts rezerves alternatīvajā dienestā, kur jāpiedalās papildu apmācībās un mācībās. Umbsārs atzīmēja, ka līdz šim Glābšanas dienestā ir strādājuši aptuveni 117 alternatīvā dienesta dalībnieki, un 10% no tiem ir palikuši strādāt – vispirms kā brīvprātīgie, vēlāk izgājuši apmācību un kļuvuši par ugunsdzēsējiem.