Amatciema veidotājs Čiris atklāj sapni par parku, kurā dzīvo cilvēki
Amatciema aizsākumi meklējami idejā apvienot dabas ainavu ar apdzīvotu vietu, taču projekta īstenošana izrādījusies daudz sarežģītāka par sākotnējo ieceri. Vīzija dzimusi vēl laikā, kad tās autors strādājis Cēsu muzejā.
Amatciema izveidotājs Čiris (Zvirbulis) stāsta, ka ideja par īpašu ciematu dabā viņam radusies vēl tad, kad viņš strādājis Cēsu muzejā. Viņu valdzinājusi doma par parku citādā izpratnē – ne kā neskartu mežu, bet kā pārdomāti veidotu ainavu, kurā var arī dzīvot cilvēki.
Teritorija, kurā vēlāk izauga Amatciems, savulaik bijusi neizteiksmīgs, pārpurvots mežs ar mitrājiem. Vieta gan piesaistījusi orientieristus, jo tur bijis daudzveidīgs reljefs. Čiris iegādājies aptuveni 300 hektārus zemes un pakāpeniski sācis tajā ieguldīt.
Sapnis kā pilotprojekts Latvijai
Pēc viņa vārdiem, iecere bijusi radīt vietu, kas apvienotu parka raksturu ar apdzīvotību, un tā varētu kļūt par sava veida pilotprojektu, parādot, kā Latvija spētu sevi pasniegt pasaulē. Čiris uzskata, ka valstij ir priekšrocības šādam dzīvesveidam – tā ir mazapdzīvota, lielu daļu teritorijas klāj meži, un cilvēkiem vispār patīk daba. Liela nozīme iecerē bijusi ainavai – mājas plānotas tā, lai no logiem paveras skaists skats, pat ja tuvumā nav ūdenstilpes.
Sarežģītāka realizācija, nekā gaidīts
Projekta īstenošana prasījusi vairāk resursu un pūļu, nekā sākotnēji domāts. Bijusi nepieciešama zemes transformācija un vairākas tehniskas darbības, kā arī komunikāciju izbūve. Infrastruktūra – ūdens, elektrība un optiskais internets līdz iedzīvotāju īpašumiem – nodrošināta par pašu līdzekļiem, jo līdzfinansējuma šiem darbiem nebijis. Atskatoties uz paveikto, Čiris ar pašironiju atzīst, ka toreiz nav apzinājies projekta patieso sarežģītību. Tomēr no iegādātās zemes izdevies izveidot vietu, ko viņš pats sauc par "zelta olu".
