Amnesty: Krievija ar apmānu ievelk ārvalstniekus karā pret Ukrainu

Amnesty International publicējis ziņojumu, kurā apkopoti liecinieku stāsti par to, kā Krievija piesaista ārvalstu pilsoņus dalībai karā pret Ukrainu, bieži izmantojot viņu neaizsargāto stāvokli un maldinot par patieso darba būtību.

Viens no gadījumiem ir Šrilankas pilsonis, kurš ziņojumā minēts ar vārdu Dinešs. Viņam piedāvāja pievienoties armijai pēc tam, kad bija beidzies viņa Krievijas darba vīzas termiņš. Pēc divu nedēļu apmācības Dinešs tika nosūtīts uz fronti, kur pēc diviem mēnešiem viņu sagūstīja Ukrainas armija.

Solīts darbs, saņemta militāra apmācība

Citi liecinieki stāsta, ka viņi tikuši pievilināti ar solījumiem par pavisam citu nodarbošanos. Brazīlijas pilsonis, ziņojumā dēvēts par Pedro, Amnesty pastāstījis, ka domājis parakstām līgumu par labi apmaksātu IT darbu Krievijā, taču tā vietā ticis aizvests uz militāro apmācības centru un vēlāk nosūtīts uz fronti.

Krievijas taktika vervēt ārvalstu pilsoņus jau iepriekš aprakstīta vairākos ziņojumos un izraisījusi diplomātiskus strīdus. Tādas valstis kā Kenija un Gana pieprasījušas Krievijai pārtraukt savu pilsoņu vervēšanu dalībai karā.

Desmitiem tūkstošu vervēto

Ukrainas varasiestādes martā lēsušas, ka kopš 2022. gada Krievija savā armijā iesaistījusi vismaz 27 000 ārvalstnieku no 135 valstīm. Lielākā daļa nāk no Tadžikistānas, Baltkrievijas un Kazahstānas — valstīm, no kurām tradicionāli vērojama liela migrantu plūsma uz Krieviju.

Krievijas Kremļa pārstāvis nekavējoties nesniedza komentāru par ziņojumu.