Analītiķe: Retklifa vizīte Maskavā varējusi būt saistīta ar Irānu un Hormuza šaurumu
Amerikāņu analītiķe Liana Fiksa pauž versiju, ka CIP direktora Džona Retklifa nesenā vizīte Maskavā bijusi saistīta ar lūgumu Krievijai samazināt atbalstu Irānai un palīdzēt atbloķēt Hormuza šaurumu. Viņa arī norāda, ka ASV galvenā problēma šajā jautājumā varētu būt nevis Krievija, bet Ķīna.
Amerikāņu analītiķe Liana Fiksa BILD galvenā redaktora podkāstā RONZHEIMER paudusi jaunu versiju par to, kāpēc CIP direktors Džons Retklifs 25. augustā slepeni apmeklēja Maskavu. Pēc viņas domām, viena no svarīgākajām sarunu tēmām varējusi būt Irāna.
Fiksa uzskata, ka Retklifs varējis aicināt Kremli mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Teherānai, tostarp pārtraukt ieroču un aizsardzības tehnoloģiju nodošanu. Viņa atgādina, ka Krievija ir devusi Irānai satelītattēlus, kas palīdzējuši mērķēt uz ASV objektiem, kā arī abas valstis sadarbojas tā sauktās "ēnu flotes" jomā, ko izmanto naftas sankciju apiešanai.
Mērķis – Hormuza šaurums
Analītiķe pieļauj, ka Tramps varējis nosūtīt Retklifu ar konkrētu uzdevumu — panākt, lai Krievija izdara spiedienu uz Irānu, lai tā ļautu atbloķēt Hormuza šaurumu. Par pretī pieprasīto Fiksa min divus scenārijus — vai nu Krievija pieprasīs kaut ko apmaiņā, vai arī ASV drīzāk draudēs Maskavai ar jaunām sankcijām.
Galvenā problēma – nevis Krievija, bet Ķīna
Pēc Fiksas vērtējuma, Vašingtonai lielākas grūtības sagādā nevis Krievija, bet Ķīna, kas iepērk lielu daļu Irānas naftas un nav ieinteresēta atbalstīt spiedienu uz Teherānu. Viņa norāda, ka Trampa administrācijā valda šaubas par vēlmi turpināt saspīlējuma eskalāciju ar Pekinu — tas attiecoties arī uz Ukrainas karu un tirdzniecības tarifiem.
Analītiķe arī apšauba, ka Retklifa vizīte bijusi saistīta tikai ar drošības riskiem Eiropai. Pēc medijos ziņotā, brauciena laikā viņš brīdinājis Krievijas amatpersonas par sekām, ja notiktu agresija pret NATO valstīm, tostarp Igauniju, Latviju un Lietuvu.
