Analītiķis: Krievija izmanto okupētajos apgabalos aizturētos Ukrainas civiliedzīvotājus kā ķīlniekus

Zviedrijas Starptautisko attiecību institūta (UI) Stokholmas Austrumeiropas pētījumu centra (SCEEUS) analītiķis Andreass Umlands Ukrainas portālā „Ukrainska Pravda” publicētā komentārā apgalvo, ka Krievija okupētajos Ukrainas apgabalos un pati Krievijā tur tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un faktiski izmanto viņus kā ķīlniekus. Teksts ir autora viedokļa slejas formāts, un tas balstīts garākā EPIK analītiskajā ziņojumā.

Cik cilvēku ir aizturēti

Tiek norādīts, ka precīzi dati nav zināmi, jo Maskava slēpj informāciju un neļauj piekļūt ieslodzītajiem Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai. Ukrainas bezvēsts pazudušo sarakstā ir vairāk nekā 70 000 cilvēku, gan karavīru, gan civiliedzīvotāju. Ombuds Dmitro Lubiņecs apstiprinājis aptuveni 1800 civiliedzīvotāju turēšanu apcietinājumā, taču viņa rīcībā ir atsevišķs saraksts ar vairāk nekā 16 000 cilvēku. Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir identificējusi 15 250 civiliedzīvotāju, ko Krievija turējusi no 2022. gada februāra līdz 2025. gada augustam.

Pēc Pilsonisko brīvību centra un Vācijas nevalstiskās organizācijas Austausch ziņojuma, tā ir sistemātiska valsts politika: aizturētos tur bez apsūdzībām, bieži bez saziņas ar ārpasauli, un pakļauj spīdzināšanai. Trīs ceturtdaļas aizturēto ģimeņu nezina, kur atrodas tuvinieki. ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja aptaujātie 216 atbrīvotie civiliedzīvotāji vairāk nekā 92 % gadījumu sniedza saskanīgas liecības par nežēlīgu izturēšanos.

Kāpēc tas notiek

Umlands uzskata, ka masveida aizturēšanām ir trīs funkcijas: izolēt pretestības dalībniekus, iebiedēt iedzīvotājus un iegūt apmaiņas materiālu. No 2022. gada marta līdz 2025. gada maijam apmaiņās mājās atgriezās tikai 173 civiliedzīvotāji.

Piedāvātie risinājumi

Pilsonisko brīvību centrs iesaka izveidot nacionālu aizturēto reģistru, pastiprināt uzraudzību, dokumentēt spīdzināšanu, sūdzēties ANO Starptautiskajā tiesā, ieviest sankcijas un saukt vainīgos pie atbildības. Autors papildus ierosina vairāk parlamentu rezolūciju, lielāku mediju uzmanību, spiedienu uz Sarkano Krustu un Rietumvalstu iespējamu atsevišķu ieslodzīto izpirkšanu.