Analītiķis: Ukraina karā kļuvusi kritiski atkarīga no ārvalstu finansējuma
Kopš 2022. gada Ukraina saņēmusi gandrīz 200 miljardus dolāru ārvalstu palīdzības, kas pielīdzināma valsts pirmskara IKP, taču analītiķis brīdina, ka šī atkarība nes gan stratēģiskas priekšrocības, gan nopietnus riskus. Rakstā Kijeva salīdzināta ar Dienvidkoreju un Dienvidvjetnamu, kas vēsturē saskārušās ar līdzīgu ārējā finansējuma atkarību.
Žurnālists Mihailo Dubiņanskis izdevumā "Pravda" analizē Ukrainas kritisko atkarību no ārvalstu finanšu palīdzības kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma 2022. gada 24. februārī. Šajā laikā Kijeva saņēmusi gandrīz 200 miljardus dolāru — summu, kas ir salīdzināma ar Ukrainas IKP salīdzinoši mierīgajā 2021. gadā. Šī nauda sedz sociālos un humānos izdevumus, budžeta deficītu un militārā aprīkojuma iepirkumus.
Vēsturiskās paralēles
Autors salīdzina pašreizējo situāciju ar Dienvidkoreju Lī Sinmana prezidentūras laikā, kad amerikāņu palīdzība veidoja aptuveni pusi valsts budžeta ienākumu, un ar Dienvidvjetnamu, kur ārējās dotācijas segušas līdz 80–90% valdības izdevumu. Pēc inflācijas korekcijas Dienvidvjetnamai sniegtā palīdzība sasniegusi 193,8 miljardus mūsdienu dolāru — līdzīgu summu tai, ko saņēmusi Ukraina.
Riski un korupcijas jautājums
Dubiņanskis norāda, ka liela ārējā finansējuma pieplūdums vienmēr aktualizē korupcijas risku, un līdzīgas tendences vērojamas arī mūsdienu Ukrainā. Vienlaikus ārējais finansējums mazina valsts atkarību no saviem nodokļu maksātājiem, kas var samazināt varas atbildību pret pilsoņiem.
Politiskā nenoteiktība
Raksts uzsver, ka nav garantijas par palīdzības nepārtrauktību. Ukrainas Aizsardzības spēku finansēšanai jau trūkstot 27 miljardu dolāru, un ES nespēj izskaidrot šo deficītu. Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ASV pārtrauca būt galvenais donors, liekot Kijevai pārorientēties uz Eiropu. Tagad arī Eiropā pieaug labējo populistu partiju, tostarp Vācijas AfD un Francijas Rassemblement National, ietekme, kas var apdraudēt turpmāko atbalstu.
