Analīze: jaunās valdības drošības mērķi un Kulberga pirmās valdības pieredze
Delfi publicētā autora viedokļa rakstā vērtēts, ko jaunās Andra Kulberga valdības deklarācijas drošības mērķi nozīmē Latvijai un ko šajā jomā panāca viņa pirmā valdība. Autors norāda, ka lielākais izaicinājums ir mērķu īstenošana, īpaši pretdronu spēju attīstībā.

Pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām un jaunās valdības apstiprināšanas, 18. novembra svētkiem nosvinētiem, Delfi publicēts autora viedokļa raksts par to, ko jaunās premjerministra Andra Kulberga valdības deklarācijas drošības mērķi nozīmē valstij. Raksta autors vērtē arī to, ko drošības jomā sasniegusi Kulberga pirmā valdība. Publikācija norāda, ka tas ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas nostāju.
Lielais atbalsts un gaidas
Autors atgādina, ka „Apvienotais saraksts” vēlēšanās ieguva 41 mandātu, kas ir lielākais mandātu skaits Saeimā Latvijas vēsturē. Viņaprāt, tas uzliek pienākumu demonstrēt rezultātus arī jomās, kur ātri risinājumi nav iespējami. Kā piemērs minēta pretgaisa un it īpaši pretdronu aizsardzība, kas ir prioritāte abās Kulberga valdību deklarācijās.
Autors norāda, ka acīmredzami uzlabojumi izpaliek un gaisa telpas incidenti turpinās: novembrī tādi bijuši 1., 3. un 11. datumā. Viņš min mācības „Baltic Trust 26” Sēlijas poligonā augustā, pēc kurām nākamajā dienā reālu apdraudējumu neitralizēja sabiedroto iznīcinātāji. Pēc NATO eksperimenta „DiBaX” oktobrī Latvijas gaisa telpā ielidoja Krievijas „Geraņ” tipa drons; Latvijā radītais pārtvērējs „Blaze” to notriekt neizdevās.
Mērķi un īstenošana
Deklarācijā paredzēts veidot patvertnes, sagatavot 61 000 cilvēku lielu rezervi, stiprināt austrumu robežu, pilnveidot obligātā dienesta modeli un vietējo aizsardzības industriju. Autors uzskata, ka būtisku izmaiņu kursā nav, un galvenās grūtības rada nevis mērķu formulēšana, bet to realizēšana. Pozitīvi viņš vērtē plānu ministriem noteikt ceturkšņa mērķus.
Mācības no Ukrainas
Autors uzsver, ka no Ukrainas jāpārņem nevis tikai tehnoloģijas, bet arī iteratīva testēšana, elastīgi iepirkumi un cieša valsts un industrijas sadarbība. Pēc ANO datiem, Latvijas dronu eksporta vērtība 2025. gadā bija divreiz lielāka nekā Lietuvai vai Igaunijai.
/nginx/o/2026/11/20/18045300t1h66a0.jpg)

