Analīze: Ukraina karo, pieslēgta ārējā finansējuma "mākslīgajai elpināšanai"
Kopš 2022. gada Ukraina saņēmusi gandrīz 200 miljardus dolāru ārvalstu palīdzības, kas kļuvusi kritiski svarīga valsts izdzīvošanai, taču vēsture rāda, ka šāda atkarība var beigties pēkšņi un postoši.
Publicists Mihails Dubiņanskis izdaira, ka Ukraina kopš 2022. gada 24. februāra saņēmusi ārvalstu finanšu palīdzību gandrīz 200 miljardu dolāru apmērā — summa, kas līdzvērtīga valsts IKP relatīvi mierīgajā 2021. gadā. Šis atbalsts sedz sociālos un humanitāros izdevumus, budžeta deficītu un militārā aprīkojuma iegādi, būtībā nodrošinot valsts funkcionēšanu kara apstākļos.
Vēsturiskas paralēles
Autors salīdzina situāciju ar Dienvidkoreju Lī Sinmana laikā, kad ASV palīdzība veidoja aptuveni pusi no budžeta ieņēmumiem, un Dienvidvjetnamu, kur ārējās dotācijas sedza līdz 80–90% no valdības izdevumiem. Inflācijai koriģētais atbalsts Dienvidvjetnamai sasniedza 193,8 miljardus mūsdienu dolāru — līdzīgu summu tai, ko saņēmusi Ukraina.
Atkarības riski
Raksts norāda, ka pat godīgi un pārredzami sadalīta ārējā palīdzība maina valsts iekšējo dinamiku, mazinot valdības atkarību no saviem nodokļu maksātājiem. Tas skaidro arī kritiku, ka Ukrainas vadība nav palīdzējusi vietējam biznesam sagatavoties gaisa kara eskalācijai — ārējais finansējums teorētiski ļauj segt zaudējumus.
Tomēr autors brīdina par diviem riskiem: pirmkārt, jau tagad aizsardzības finansēšanai trūkst 27 miljardi dolāru, un ES nespēj izskaidrot šo deficītu; otrkārt, nav garantijas, ka atbalsts turpināsies. Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ASV pārtrauca būt galvenais donors, un tagad arī Eiropā pieaug populistu balsis (Vācijas AfD, Francijas Rassemblement national) par atbalsta pārtraukšanu. Autors secina, ka Kremlim tas rada stimulu vilcināt karu, cerot uz politiskām pārmaiņām Eiropā — līdzīgi kā notika ar Dienvidvjetnamu 1973.–1975. gadā.
