Andy Bērnams pirmo reizi kopš amata stāšanās stājas pretim Apvienotās Karalistes parlamentam
Lielbritānijas premjerministrs Andy Bērnams otrdien pirmo reizi kopš jūlija atbildēs uz deputātu jautājumiem, saskaroties ar spiedienu par ekonomiku, aizsardzības izdevumiem un cietumu pārpildītību.
Lielbritānijas premjerministrs Andy Bērnams otrdien Londonas Lejasnamā pirmo reizi tiksies ar parlamenta deputātiem kopš amata pārņemšanas pirms sešām nedēļām. Viņa vadītā valdība darbojas apstākļos, ko ietekmē kari Eiropā un Tuvajos Austrumos, vienlaikus solot atdzīvināt ekonomiku un mazināt dzīves dārdzību.
Bērnams amatā stājies 20. jūlijā, pārņemot vadību no Kīra Stārmera, kurš otrdien paziņoja par nodomu atteikties no sava parlamenta deputāta vietas pēc 11 gadu darba. Jaunais premjers pa šo laiku ir apceļojis valsti, solot atjaunot nacionālo optimismu, un izziņojis vairākus nelielus mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumus mazinošus pasākumus — nodokļu atvieglojumu mājsaimniecību energorēķiniem un nodevu samazinājumu krogiem un naktsklubiem.
Otrdien, atgriežoties no vasaras pārtraukuma, parlaments pirmo reizi varēs sīkāk iztaujāt Bērnamu par šiem solījumiem. Konservatīvo līdere Kemija Badenoka, kura pirmdien mainīja daļu savas komandas atbildīgo par ekonomiku un ārlietām, izmantos šo iespēju uzdot jautājumus.
Bērnams, kurš gandrīz desmit gadus bija Lielās Mančestras mērs un parlamenta deputāta amatā atgriezās šī gada jūnijā, plāno iepazīstināt ar redzējumu par aktīvāku, bet mazāk centralizētu valsti. Viņa birojs norādījis, ka tiks izklāstīts skaidrs plāns situācijas uzlabošanai, tostarp lielāka sabiedrības kontrole pār ūdens, enerģētikas un transporta nozarēm.
Opozīcijai jautājumu netrūkst arī par jauno premjera biroju Mančestrā, ko kritiķi dēvē par dārgu žestu, bet Bērnams — par instrumentu vietējo līderu pilnvaru stiprināšanai. Papildu spiedienu rada pārpildītie cietumi — pēc policista atraitnes protesta viņš bija spiests mīkstināt plānus par ieslodzīto priekšlaicīgu atbrīvošanu.
Savā pirmajā ārvalstu vizītē Bērnams augustā apmeklēja Kijivu, apliecinot Lielbritānijas atbalstu Ukrainai. Tāpat kā citām Eiropas valstīm, arī Apvienotajai Karalistei jālemj par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz NATO mērķim — 3,5% no IKP līdz 2035. gadam. Bērnamam jāpieņem lēmums arī par iespējamu naftas un gāzes ieguves paplašināšanu Ziemeļjūrā.


