Anglijā strauji pieaug pieteikumu skaits bērnu īpašo vajadzību atbalstam

Anglijas skolu un vietējo pašvaldību pārstāvji ziņo par negaidītu pieteikumu vilni izglītības, veselības un aprūpes plāniem (EHCP), kas paredzēti bērniem ar tādām vajadzībām kā runas un mācīšanās grūtības, autisms vai ADHD. 2025. gadā šādi plāni bija vienam no 20 skolas vecuma bērniem, taču pašvaldību prognozes liecina, ka līdz 2029. gadam šis rādītājs var pieaugt līdz gandrīz 10%.

Pēdējos divos gados EHCP saņēmušo bērnu skaits katru gadu audzis par vairāk nekā 11%, un līdzīga tendence tiek prognozēta arī turpmākajos trīs gados. Skolu direktori stāsta, ka par pieteikumu apjomu var runāt kā par "nereālu", un daudzas skolas gaida, ka septembrī uzņemamo pirmklasnieku vidū ar EHCP būs divreiz vairāk nekā līdz šim.

Reforma un bažas

Pieprasījumu vilni skaidro ar valdības februārī izsludinātajām reformām, kas nākotnē varētu ierobežot EHCP piešķiršanu tikai bērniem ar vissmagākajām vajadzībām — tas mudinot ģimenes un skolas pieteikties jau tagad. Pašvaldību pārstāvis Bils Revans norādīja, ka iepriekšējās prognozes par 840 000 EHCP līdz 2028.–2029. gadam, visticamāk, tiks pārsniegtas, radot nopietnu finansiālu spiedienu, neskatoties uz valdības apņemšanos dzēst lielāko daļu pašvaldību uzkrāto parādu.

Patlaban vairāk nekā 530 000 skolas vecuma bērnu Anglijā ir EHCP, bet vēl 1,3 miljoniem konstatētas īpašas vajadzības. Izmaksas sedz no pašvaldību augsto vajadzību budžetiem, un straujais pieaugums vairākām pašvaldībām radījis ilgstošus budžeta deficītus.

Skolu ministre Džordžija Gulda paziņoja, ka valdība rūpīgi izvērtē atsauksmes par baltajā grāmatā piedāvātajām reformām, kuru mērķis ir agrāka diagnostika un lielāks atbalsts parastajās skolās, mazinot vajadzību pēc EHCP. Daļa izmaiņu, tostarp speciālistu iesaiste tieši skolās, sāksies jau šogad, savukārt EHCP no 2030. gada būtu paredzēti tikai bērniem ar visnopietnākajām vajadzībām.

Nozares pārstāvji brīdina, ka atsevišķas pašvaldības, piemēram, Hempšīra un Mančestra, jau tagad prognozē EHCP skaita pieaugumu attiecīgi par 58% un 40% līdz 2030. gadam, kas rada bažas par sistēmas finansiālo ilgtspēju.