Ankarā sākas NATO samits; uzmanības centrā – aizsardzības izdevumi un tikšanās ar Zelenski

NATO samits Ankarā otrdien sākās ar fokusu uz aizsardzības izdevumiem un jaunām spējām. Alianse paziņoja par plāniem ieguldīt 40 miljardus dolāru bezpilota lidaparātu apkarošanā un iegādāties līdz desmit Saab GlobalEye novērošanas lidmašīnas, nomainot novecojušos AWACS. Tāpat Norvēģija, Somija, Vācija un Dānija parakstīja nodomu protokolu par līdz pieciem Northrop Grumman MQ-4C Triton augstkalnu novērošanas dronu iegādi. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka sabiedrotie kopīgi strādās pie kritisko aizsardzības materiālu iegādes, uzglabāšanas, transportēšanas un krājumu pārvaldības.

Vienlaikus izskanējušas bažas par ASV aizsardzības industrijas spēju nodrošināt solītos ieročus. ASV šogad ir aizkavējusi vai atcēlusi vairākas svarīgas ieroču piegādes Eiropas sabiedrotajiem, tostarp Tomahawk raķetes, HIMARS un Patriot PAC-3 raķetes. Šie ieroči ir būtiski, lai pretotos raķešu uzbrukumiem Ukrainā un aizstāvētu Eiropu iespējamā konfliktā ar Krieviju.

Samitā šodien gaidāma ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās. Parīzē Francijas apelācijas tiesa plāno pasludināt spriedumu lietā par Marin Lepen, kurai pagājušajā gadā piespriests aizliegums ieņemt amatus publiskajā sektorā par Eiropas Parlamenta līdzekļu izšķērdēšanu. Spriedums noteiks, vai Lepen varēs kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās.

Tikmēr Sīrijā netālu no Damaskas viesnīcas, kur nakšņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, atskanējuši sprādzieni. Makrons esot drošībā un neesot dzirdējis sprādzienus, jo jau atradies ceļā uz tikšanos ar Sīrijas prezidentu Ahmadu al Šarau.