ANO atbalsta jaunu pasaules karti, Baltijas valstis balso atšķirīgi

ANO Ģenerālā asambleja 4. septembrī nobalsojusi par rezolūciju "Izlabot karti", kas aicina aizstāt ierasto Merkatora projekciju ar precīzāku vienāda laukuma karti. Merkatora projekcija, kas tapusi 1569. gadā navigācijas vajadzībām, kropļo teritoriju izmērus — jo tālāk no ekvatora, jo lielāka teritorija izskatās kartē. Tā rezultātā, piemēram, Āfrika kartē izskatās aptuveni tikpat liela kā Grenlande, lai gan patiesībā ir apmēram 14 reizes lielāka.

Alternatīvā "Equal Earth" projekcija, kas izstrādāta 2018. gadā, precīzāk atspoguļo valstu un kontinentu patiesās proporcijas. To jau šā gada februārī nolēma izmantot visas Āfrikas Savienības dalībvalstis. Rezolūcijai, ko ierosināja Togo un atbalstīja Āfrikas Savienība, ANO nobalsoja 164 valstis, tostarp Latvija, kas pievienojās Eiropas Savienības vairākuma nostājai.

Baltijas valstis lēmumos šķīrās

Pret rezolūciju balsoja vienīgi ASV, bet atturējās sešas valstis — Lietuva, Igaunija, Ukraina, Gruzija, Moldova un Serbija. Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijas skaidroja, ka atturēšanos noteica tas, kā rezolūcijā minētajā "Equal Earth" tīmekļvietnē attēlota okupētā Krima, atdalot to no Ukrainas. Abas valstis uzsvēra, ka atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.

Latvijas pārstāvniecība ANO paziņoja, ka balsojums neskar robežu jautājumus un ka Krima gan ANO kartēs, gan starptautiskajās tiesībās paliek Ukrainas daļa. Arī Eiropas Savienība un Lielbritānija, atbalstot rezolūciju, uzsvēra, ka tā neietekmē valstu suverenitāti vai atzītas robežas, un asi nosodīja Krievijas mēģinājumu anektēt Krimu.

Savukārt Krievija rezolūciju atbalstīja, apgalvojot, ka tā "legalizē" 2014. gadā anektēto Krimu, lai gan pussala jaunajā kartē attēlota citā krāsā gan no Krievijas, gan no Ukrainas. ASV pārstāve rezolūciju kritizēja, sakot, ka tā novērš uzmanību no būtiskākiem starptautiskiem jautājumiem.