ANO bioloģiskās daudzveidības samitā Erevānā pieņemti divi galvenie nolīgumi

Gandrīz 200 pasaules valstu piektdien Armēnijas galvaspilsētā Erevānā pieņēma sarunās smagi izcīnītus nolīgumus ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē COP17. Dokumenti paredzēti, lai pasaule atgrieztos uz ceļa mērķim līdz 2030. gadam apturēt dabas iznīcināšanu. Teksti tika apstiprināti papildlaikā pēc divām spraigu sarunu nedēļām, un delegāti to pavadīja ar aplausiem.

Konferences prezidents Hambardzums Matevosjans pēc balsojuma noslēdza sēdi ar vārdiem „Un tas arī viss. Lieliski”. Galīgās dokumentu versijas uzreiz publiski pieejamas netika.

Kāpēc tas svarīgi

Pirms 2022. gadā pasaule pieņēma vērienīgu vienošanos, kas paredz līdz 2030. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu. Pirms samita ANO brīdināja, ka bez steidzamas kursa korekcijas mērķi netiks sasniegti. Lielākā daļa uzdevumu atpaliek, tostarp 30 procentu sauszemes un okeānu aizsardzība, piesārņojuma ierobežošana un lielāks dabas aizsardzības finansējums nabadzīgākajām valstīm.

Strīdu jautājumi

Sarunās valstis ķildojās par subsīdiju un citu stimulu reformu, kas veicina dabai kaitīgas darbības, piemēram, fosilo kurināmo izmantošanu, intensīvo lauksaimniecību un pārmērīgu zvejniecību. Atsevišķs strīds bija par jauniem naudas avotiem dabas aizsardzībai, jo valstu budžetus spiež enerģētikas krīze un konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Aplēsts, ka ekosistēmu atjaunošanai, apdraudēto sugu glābšanai un mežu, mitrāju un citu dzīvotņu aizsardzībai nepieciešami vēl 700 miljardi ASV dolāru gadā papildus pašreizējiem izdevumiem.

Eiropas Savienība pieprasīja, lai turīgas topošās ekonomikas, piemēram, Ķīna, iesaistītos globālās dabas aizsardzības finansēšanā. Kompromisa pazīme bija projekts, kas aicināja valstis ārpus attīstīto donoru saraksta brīvprātīgi pievienoties.

Grūtības sagādāja arī Kali fonds, ANO mehānisms, kas dala peļņu no uzņēmumiem, kuri izmanto augu un citu organismu ģenētiskos datus. Fonds 2025. gada sākumā tika izveidots ar mērķi gadā piesaistīt vienu miljardu dolāru, taču līdz šim savākti ap 10 000 dolāru.

Valstis strīdējās arī par zinātniskajiem ziņojumiem; dažas tika apsūdzētas par centieniem bloķēt ANO atbalstītas bioloģiskās daudzveidības institūcijas atzinumu pieņemšanu. Francijas ekoloģiskās pārejas ministre Monika Barbī teica, ka uzbrukumi zinātnei viņu ļoti mulsina. Sarunās šonedēļ piedalījās ap 70 ministru.

Pagājušais samits Kolumbijā 2024. gadā beidzās bez vienošanās, bet sarunas 2025. gadā Romā noslēdzās ar nolīgumu. Piektdien bija jāizlemj arī, vai nākamo samitu 2028. gadā uzņems Panama vai Ekvadora.