ANO klimata samitā Turcijā sarunas iestrēgušas: valstis nevar vienoties par fosilo kurināmo un finansējumu
ANO klimata samitā COP31 Turcijā sarunas par jaunu globālu klimata vienošanos nonākušas strupceļā, jo valstis nespēj vienoties par fosilā kurināmā samazināšanu un atbalstu klimata pārmaiņu skartajām valstīm. Samits jau vairāk nekā diennakti pārsniedzis plānoto beigu laiku.

ANO klimata samitā COP31 Turcijā sarunas par jaunu globālu klimata vienošanos nonākušas strupceļā. Samits jau vairāk nekā diennakti ieildzis pāri paredzētajam noslēgumam, taču valstis joprojām nav vienojušās ne par fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanu, ne par finansiālo atbalstu klimata pārmaiņu skartajām valstīm, vēsta BBC. Ja vienošanās netiks panākta, tiks apdraudēts viss samita rezultāts.
Strīds par fosilo kurināmo
Galvenās domstarpības rada tas, ka jaunākajā vienošanās projektā nav minēta nepieciešamība samazināt naftas, gāzes un ogļu izmantošanu. Pret to iebilst vairākas Eiropas Savienības valstis, tostarp Francija, Spānija, Beļģija, Zviedrija un Somija, kā arī Panama un citas valstis. Fosilā kurināmā ieguvējvalstis ar Saūda Arābiju priekšgalā savukārt pieprasa šo prasību svītrot.
Panamas vides ministrs Huans Karloss Navarro paziņoja, ka nav pieņemami, ka noslēguma vienošanās pat nepiemin fosilo kurināmo, un valsts ar to nesamierināsies.
Finansējums un temperatūras mērķis
Otrs strīdus jautājums ir nauda, ar kuru valstīm pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Āfrikas valstis prasa lielāku atbalstu, bet jaunākajā projektā vairs nav iepriekš apspriestā mērķa līdz 2035. gadam palielināt ikgadējo finansējumu līdz 120 miljardiem ASV dolāru. Ganas vides ministre un Āfrikas valstu sarunu grupas vadītāja Zanetora Adžemana-Rolingsa uzsvēra, ka delegācijas nav ieradušās lūgties, bet gan prasīt to, kas pienākas cilvēkiem, kuri cieš no attīstīto valstu darbības sekām.
Pirmo reizi ANO klimata samitu vēsturē ir arī atzīts, ka nav izdevies sasniegt mērķi ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Zinātnieki brīdina, ka tas palielina ekstremāla karstuma un jūras līmeņa celšanās risku.
Iespējamais kompromiss un riski
Sarunu vadītājs, Austrālijas klimata pārmaiņu un enerģētikas ministrs Kriss Bovens, uzskata, ka lielāka uzmanība jāvelta jau doto saistību īstenošanai un pārejai uz tīrāku enerģiju. Viens no variantiem paredz tekstā neiekļaut prasību samazināt naftas, gāzes un ogļu izmantošanu, bet Saūda Arābija un citas naftas ieguvējvalstis apņemtos līdz 2035. gadam panākt, ka elektroenerģija veido 35% no to kopējā enerģijas patēriņa. Šis risinājums tomēr neatrisinātu strīdu par finansējumu.
Sarunām ieilgstot, vairākas delegācijas pārcēlušas svētdien plānotos izlidojumus uz pirmdienu. Pastāv bažas, ka daļai valstu nepietiks līdzekļu vai iespēju palikt ilgāk, un samitam var pietrūkt dalībvalstu vienošanās apstiprināšanai. Tādā gadījumā sarunas nāktos beigt bez galīgā dokumenta. Klimata aktīvisti samita norisi asi kritizē; organizācijas "Powershift Africa" pārstāvis Mohameds Adovs to nodēvējis par sliktāko ANO klimata samitu līdz šim.


