ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija atklāj pirmo Globālo apputeksnētāju konferenci
Romā sākusies pirmā Globālā apputeksnētāju konference, ko rīko ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO). Tās vadītājs aicina pāriet no saistībām uz konkrētām darbībām apputeksnētāju aizsardzībai.
Romā, FAO galvenajā mītnē, sākusies pirmā Globālā apputeksnētāju konference. To rīko ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), aicinot stiprināt starptautisko rīcību bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai. Šie kukaiņi un dzīvnieki ir svarīgi pārtikas ražošanai, bioloģiskajai daudzveidībai un lauku iedzīvotāju iztikai. Konference norisināsies līdz 6. novembrim.
Atkarība no apputeksnēšanas
FAO ģenerāldirektors Čjū Duņjui (QU Dongyu) atklāšanā uzsvēra, ka apputeksnētāji ir pamats agrārās pārtikas sistēmām. Pēc viņa teiktā, aptuveni 75 % no pasaulē svarīgākajām pārtikas kultūrām ir atkarīgas no apputeksnēšanas, un tā ietekmē pārtikas daudzumu, kvalitāti un daudzveidību.
Apputeksnētājiem draud dzīvotņu zudums, klimata krīze, invazīvās sugas, slimības un neilgtspējīgas lauksaimniecības prakses. Ģenerāldirektors norādīja, ka ar starptautiskām saistībām nepietiek, vajadzīgas konkrētas darbības ar redzamiem rezultātiem uz vietas.
Globālā apputeksnētāju platforma
FAO dalībvalstis ar Pārtikas un lauksaimniecības ģenētisko resursu komisijas starpniecību devušas skaidru mandātu strādāt pie Globālās apputeksnētāju platformas izveides. Plānotā platforma savienotu esošās iniciatīvas, veicinātu zināšanu apmaiņu un jauninājumus, kā arī stiprinātu rīcību valstu līmenī. Tā balstītos uz FAO un partneru ilggadējo darbu, tostarp atbalstu Starptautiskajai apputeksnētāju iniciatīvai Bioloģiskās daudzveidības konvencijas ietvaros.
Konferencē apspriedīs arī vietējā līmenī vadītu rīcību un pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu, zemnieku, sieviešu un jauniešu lomu apputeksnētāju aizsardzībā.
Investīcijas un partnerības
Čjū Duņjui norādīja, ka lielākai koordinācijai jāseko ilgtspējīgiem ieguldījumiem, stiprākām partnerībām un praktiskiem risinājumiem zemniekiem, ražotājiem un vietējām kopienām. Resursu un zināšanu piesaistē būtiska loma ir valdībām, attīstības partneriem, finanšu iestādēm, pētniekiem, pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram.
Konference atzīst arī Slovēnijas valdības līderību apputeksnētāju aizsardzības veicināšanā. Atklāšanas sesijā ar video uzrunām piedalījās Slovēnijas prezidente Nataša Pirca Musara un Bioloģiskās daudzveidības konvencijas izpilddirektore Astrida Šomakere, kā arī National Geographic pētnieks un dabas filmu veidotājs Bertijs Gregorijs.
