ANO sarunas par autonomajiem ieročiem noslēdzas bez saistošiem noteikumiem
Ženēvā noslēgušās ANO sarunas par autonomo ieroču sistēmu regulējumu: Krievijas un ASV pretestības dēļ juridiski saistoši noteikumi nav pieņemti. Dalībnieki vienojās darbu turpināt vēl divus gadus.

ANO sarunas Ženēvā par autonomām ieroču sistēmām, kas spēj izvēlēties un iznīcināt mērķus praktiski bez cilvēka iejaukšanās, sestdien, 21. novembrī, noslēdzās bez juridiski saistošu noteikumu pieņemšanas. To bloķēja Krievija un ASV. Dalībnieki vienojās turpināt darbu pie jaunām normām nākamajos divos gados, ziņo aģentūra "Reuters". Cilvēktiesību organizācijas rezultātus kritizē.
Kompromisa lēmums
Aptuveni 100 valstis atbalstīja juridiski saistoša starptautiska nolīguma izstrādi īsā termiņā. Pret to iebilda lielākie ieroču ražotāji, tostarp ASV, Krievija un Izraēla. Tāpēc tika pieņemts kompromisa lēmums, kurā nav noteikts, vai nākotnes noteikumiem būs juridiski saistošs spēks.
Sarunas no pirmdienas notika Ženēvā, un tās bija veltītas tā sauktajiem "robotiem-slepkavām" – sistēmām, kas patstāvīgi atklāj mērķus un uzbrūk tiem. Bažas par šādu tehnoloģiju izmantošanu pieaugušas bruņoto konfliktu dēļ Ukrainā, Sudānā un Tuvajos Austrumos. ANO ģenerālsekretārs, Romas pāvests un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja iepriekš aicināja pieņemt stingras, juridiski saistošas normas.
Pēc dalībnieku teiktā, sarunas ieilga nesaskaņu dēļ par atsevišķiem formulējumiem, bet Krievijas iebildumi par procedūras noteikumiem izraisīja daļas oficiālo sēžu atcelšanu. Sarunas beidzās ap četriem no rīta.
Vērtējumi
Sarunu vadītājs, Šveices diplomāts Žiljēns Tēni, panākto vienošanos nosauca par ievērojamu panākumu atbruņošanās jomā pēc vairāk nekā desmit gadu ilgām diskusijām. Viņš teica, ka pat dziļi sašķeltā pasaulē daudzpusējā diplomātija joprojām spēj sniegt konkrētus rezultātus. Kādas no jaunos noteikumus atbalstījušajām valstīm diplomāts iznākumu nosauca par vilšanos, vienlaikus norādot, ka rezultāts varēja būt ievērojami sliktāks.
Cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka vilcināšanās ļaus militārajām tehnoloģijām attīstīties ātrāk nekā starptautiskajiem tiesību aktiem. Kampaņas "Stop Killer Robots" izpilddirektore Nikola van Roijena norādīja, ka juridiski saistoša dokumenta atlikšana apdraud civiliedzīvotājus un cilvēci.
Iespējamais ceļš ārpus ANO
Daži novērotāji un bijušās militārpersonas iesaka apsvērt jaunu noteikumu izstrādi ārpus esošā ANO mehānisma. Saskaņā ar Konvenciju par konkrētiem parasto ieroču veidiem lēmumi jāpieņem ar visu 128 dalībvalstu konsensu, tāpēc atsevišķas valstis var bloķēt jaunus ierobežojumus.


