Anomālais karstums izraisījis strauju toksisko zilaļģu izplatību Baltijas jūrā
Vācijas piekrastē un vairākos Ziemeļvācijas ezeros ilgstošā karstuma dēļ strauji vairojušās toksiskās zilaļģes, tāpēc vietām ieviesti peldēšanās aizliegumi un brīdinājumi iedzīvotājiem.
Baltijas jūrā pie Vācijas krastiem izveidojušies plaši zilaļģu jeb cianobaktēriju sakopojumi, un līdzīga bīstama ziedēšana novērota arī daudzos Vācijas ziemeļu ezeros. Par to vēsta ziņu aģentūra "Euronews".
Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē vairākos ezeros jau ir spēkā peldēšanās aizliegumi, bet atsevišķos Baltijas jūras piekrastes posmos atpūtnieki tiek aicināti ievērot pastiprinātu piesardzību. Arī Rostokas apkārtnē veselības iestādes iesaka izvairīties no peldēšanās vietās, kur pamanītas toksiskās baktērijas.
Karstums radījis ideālus apstākļus
Eksperti skaidro, ka ilgstošs karstums, spēcīga saule un mierīgi laikapstākļi kopā ar augstu ūdens temperatūru veicina zilaļģu strauju vairošanos. To pastiprina arī Baltijas jūras ūdenī esošais lielais barības vielu daudzums.
Lai gan sadzīvē tās sauc par zilaļģēm, patiesībā tās ir baktērijas, un dažas to sugas izdala cilvēkiem un dzīvniekiem bīstamus toksīnus. Saskare ar piesārņotu ūdeni var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, savukārt ūdens norīšana – sliktu dūšu, vemšanu un citas gremošanas trakta problēmas. Īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz bērniem un suņiem, kuriem šādu ūdeni dzert kategoriski nedrīkst ļaut.
Situācija var strauji mainīties
Zilaļģes uz ūdens virsmas parasti izpaužas kā zaļganas vai zilganas svītras, plēve vai blīvs "paklājs". Tā kā to izplatību ietekmē vēja un straumju kustība, situācija piekrastē var pasliktināties dažu stundu laikā.
Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas "Copernicus" satelītattēli augusta sākumā uzrādīja plašus zaļganus sakopojumus arī Arkonas ieplakā – ūdeņos starp Zviedrijas dienvidiem, Dānijas Mēnas salu un Vācijas Rīgenes salu.
Eksperti atgādina, ka ne katrs zaļš plankums ūdenī nozīmē toksiskas zilaļģes, taču pēc izskata vien bīstamību noteikt nevar. Ja ūdens ir izteikti zaļš, duļķains vai tajā redzama blīva aļģu masa, ieteicams atturēties no peldēšanās un sekot vietējo veselības dienestu brīdinājumiem.
