Antibiotiku rezistence bērniem pieaug – pētījums brīdina par draudiem pret infekcijām
Jauns globāls pētījums atklāj, ka antibiotikām rezistento baktēriju izplatība bērnu vidū pieaug visos reģionos, apdraudot pat vienkāršu infekciju ārstēšanu.
Pēc Mērdokas Bērnu pētniecības institūta (MCRI) un Sidnejas Universitātes veiktā pētījuma, kas publicēts žurnālā Journal of the American Medical Association, antibiotiku rezistence bērniem vecumā līdz 18 gadiem ir palielinājusies visos reģionos no 2004. līdz 2022. gadam. Pētījumā tika analizēti 106 581 infekciju paraugi no 82 valstīm.
Īpaši smagi skarti ir zīdaiņi un bērni intensīvās terapijas nodaļās, kā arī bērni valstīs ar ierobežotiem veselības aprūpes resursiem. Pētījuma līdzautore, MCRI asociētā profesore Penelope Braienta norāda, ka smagas infekcijas, piemēram, sepse un pneimonija, veicina rezistences pieaugumu. Šīs infekcijas bieži izraisa baktērija Acinetobacter baumannii, kurai ir augsts rezistences līmenis. Savukārt visstraujāk rezistence pieaugusi pret Klebsiella baktēriju, kas izraisa urīnceļu infekcijas un aknu abscesus, īpaši Dienvidaustrumāzijā, Austrumeiropā un Rietumu Klusā okeāna reģionā.
Pētnieki prognozē, ka līdz 2035. gadam rezistence pret pēdējās izvēles antibiotikām ievērojami palielināsies – Acinetobacter baumannii sasniegs 82%, bet Klebsiella – 35%. Braienta uzsver, ka bērni ir nepietiekami pārstāvēti globālajā antibiotiku rezistences uzraudzībā un pētījumos, tādēļ trūkst bērniem piemērotu antibiotiku formu un skaidru devu vadlīniju.
Lai risinātu šo problēmu, pētnieki izveidojuši tīmekļa vietni AMR in Kids, kas sniedz reģionam un patogēnam specifiskas prognozes līdz 2035. gadam. Pediatrs un Austrālāzijas infekcijas slimību biedrības prezidents Kriss Blits uzsver, ka pētījums parāda problēmas mērogu un tās nevienlīdzīgo izplatību globāli.
Piemērs ir 13 gadus vecais Harijs Būts no Austrālijas, kuram nieru transplantācijas dēļ nākas lietot imūnsupresantus, padarot viņu uzņēmīgāku pret rezistentām infekcijām. Viņa ārstēšanai nepieciešamas retāk lietotas antibiotikas, ko ievada intravenozi. Viņa māte Eilīna pauž bažas, ka arī šīs rezerves zāles var kļūt neefektīvas.
Pētījums arī norāda, ka zemas ienākumu valstīs rezistenci veicina neregulēta antibiotiku lietošana un slikta sanitārija, kamēr augstu ienākumu valstīs pārmērīgu lietošanu veicina lauksaimniecība, veterinārā aprūpe un veselības aprūpe. Kamēr augstu ienākumu valstīs rezistentu infekciju ārstēšanas iespējas ir pieejamas, zemas ienākumu valstīs tās ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem bērniem līdz piecu gadu vecumam.
