Apinis: ne ārsti, bet māsas un ārstu palīgi noveco visstraujāk un rada lielāko risku veselības sistēmai

Publicists un ārsts Pēteris Apinis skaidro, kāpēc Latvijas veselības aprūpē trūkst kadru un kāpēc daļa pieredzējušu mediķu turpina strādāt, lai gan jau varētu doties pensijā.

Apinis uzsver, ka sabiedriskajā diskusijā uzmanība galvenokārt pievērsta ārstu vecumam, taču faktiski vidējais māsu un ārstu palīgu vecums – ap 50–55 gadiem – ir augstāks nekā ārstiem, un viņu darbs ir fiziski smagāks: pacientu celšana, ilgas dežūras, pastāvīgs emocionālais spiediens. Atšķirībā no ārstiem, kuri pensijā bieži turpina strādāt vieglākā režīmā kā konsultanti, māsas pēc pensijas vecuma sasniegšanas parasti pamet profesiju pavisam, un aizvietotāju nav.

Globāla tendence

Pasaules Veselības organizācijas un OECD dati rāda, ka vidēji trešdaļa ārstu OECD valstīs ir vecāki par 55 gadiem. Ilgā izglītība – sešus gadus studijas plus vairāki gadi rezidentūrā – nozīmē, ka jaunie ārsti ģimenes un pensijas uzkrājumus var veidot tikai pēc 30 gadu vecuma, kas daļu atbaida vai noved pie izdegšanas.

Lauku prakses krīze

Autors norāda, ka Latvijas laukos situācija ir smagāka – ģimenes ārstu vidējais vecums sasniedzis 55–60 gadus, un praksēm nepieciešams vismaz 1200–1600 pacientu, lai segtu uzturēšanas izdevumus. Iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos padara daudzas prakses ekonomiski neizdevīgas, un pēc ārsta aiziešanas pensijā jauna speciālista piesaiste var ieilgt mēnešiem vai gadiem, kā laikā pacienti pārreģistrējas citur.

Apinis iebilst pret piespiedu mehānismiem, kas liktu jaunajiem ārstiem obligāti strādāt reģionos, uzsverot, ka tas nesamērīgi skartu sievietes, kuras veido vairāk nekā 70% jauno ārstu. Viņš aicina topošo veselības ministru pirmām kārtām risināt māsu, vecmāšu, ārstu palīgu un laborantu algu jautājumu, jo tieši šī grupa, nevis ārsti, rada lielāko risku sistēmas darbībai.