Apinis: veselības aprūpes finansējums var reāli sarukt arī bez budžeta griezumiem
Bijušais veselības ministrs Pēteris Apinis uzskata, ka veselības aprūpes reālais finansējums Latvijā var samazināties inflācijas un enerģijas sadārdzinājuma dēļ. Nākamajam veselības ministram būšot jāmeklē risinājumi ierobežotu līdzekļu apstākļos.
Veselības aprūpes reālais finansējums Latvijā var sarukt pat tad, ja valsts budžetā paredzētā summa formāli netiek samazināta. To TV24 raidījumā “Preses klubs” paziņoja Pēteris Apinis, bijušais Latvijas veselības aizsardzības valsts ministrs un bijušais Latvijas Ārstu biedrības prezidents. Raidījums tika publicēts 2026. gada 30. oktobrī, un tajā apspriests, ar kādiem izaicinājumiem nozare varētu saskarties nākamajā laikā.
Pēc Apiņa domām, finansējumu var ietekmēt inflācija, kā arī degvielas un elektroenerģijas cenu kāpums. Viņš apšauba, vai valdībai izdosies veselības aprūpei piesaistīt papildu līdzekļus. Viņaprāt, valsts izdevumu ierobežošanas politika varētu nozīmēt, ka nozares finansējums būtiski nepieaugs.
Risinājumu meklējumi
Tādēļ nākamajam veselības ministram būs jāmeklē veidi, kā šādos apstākļos nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus. Apinis uzsver, ka atsevišķos gadījumos ārstēšanās mājās var būt lētāka un pacientam piemērotāka nekā ārstēšanās slimnīcā. Viņš piebilst, ka slimnīcās pastāv arī risks saskarties ar dažādiem mikroorganismiem un infekcijām.
Kritika padomju laika modelim
Apinis kritizē Latvijā vēsturiski saglabājušos pieeju, kas balstīta padomju laika veselības aprūpes modelī, kurā katrā apdzīvotā vietā bija paredzēta sava slimnīca. Viņaprāt, daļa šo iestāžu pilda arī sociālās funkcijas, taču sabiedrībā joprojām pastāv priekšstats, ka pilnvērtīga ārstēšana iespējama tikai slimnīcā.
Viņš norāda, ka daudzu hronisku slimību ārstēšanai mūsdienās ir pieejami medikamenti tablešu veidā, tāpēc ne vienmēr nepieciešama ārstēšanās stacionārā.
