Aptauja: 35% Latvijas iedzīvotāju pēdējos trīs mēnešos pasliktinājies personīgais finansiālais stāvoklis
Bankas «Citadele» un aģentūras «Norstat» oktobra aptauja Baltijas valstīs rāda, ka Latvijā finansiālo situāciju par pasliktinājušos uzskata 35% iedzīvotāju, kamēr jūlijā – 25%. Latvijā fiksēts straujākais vērtējuma kritums reģionā.
Latvijā 35% iedzīvotāju uzskata, ka viņu personīgais finanšu stāvoklis pēdējo trīs mēnešu laikā ir pasliktinājies. Jūlijā šādu vērtējumu sniedza 25% aptaujāto. Tas izriet no bankas «Citadele» un pētījumu aģentūras «Norstat» 2026. gada oktobrī veiktās aptaujas, par kuru ziņoja aģentūra LETA. Rezultāti rāda, ka arī citās Baltijas valstīs iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst negatīvāks, taču Latvijā kritums ir straujākais.
Vīrieši un jaunieši jūtas nedrošāk
Visstraujāk satraukums par personīgajām finansēm pieaudzis vīriešu un jauniešu vecumā līdz 29 gadiem. Oktobrī abās grupās šis rādītājs bija 39%. Vienlaikus par sešiem procentpunktiem sarucis to cilvēku īpatsvars, kuri izjutuši situācijas uzlabošanos, – tagad tie ir 10%. Finansiālā stāvokļa izmaiņas nepiedzīvojuši 55% respondentu, un šis īpatsvars kopš jūlija samazinājies par pieciem procentpunktiem.
Mazāka pārliecība par nākotni
Latvijā krasi mazinājusies arī pārliecība par spēju pārvaldīt savus līdzekļus nākamajos trīs mēnešos: no 66% jūlijā līdz 56% oktobrī. Tas ir lielākais kritums Baltijā. Visvairāk par budžeta kontroli un gaidāmajiem ziemas tēriņiem uztraucas brieduma gadu cilvēki un seniori.
Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm
Lietuvā finansiālās situācijas pasliktināšanos min 26% respondentu, Igaunijā – 40%. Abās valstīs noskaņojums kopš jūlija pasliktinājies par septiņiem procentpunktiem. Igaunijā mazinās arī pārliecība par finanšu pārvaldību nākamajos mēnešos, savukārt Lietuvā tā pieaugusi un ir augstākā reģionā: gandrīz septiņi no desmit iedzīvotājiem jūtas droši par savām finansēm tuvākajā ceturksnī.
Bankas komentārā norādīts, ka rudenī aktuāli kļūst jautājumi par dzīves dārdzību un komunālajiem izdevumiem, ko pastiprina nenoteiktais ģeopolitiskais fons un degvielas cenu svārstības. Latvijas un Igaunijas dati liecina par izteiktu patērētāju piesardzību, kas var bremzēt ekonomisko aktivitāti.
Aptaujā tiešsaistē piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
