Aptauja: gandrīz 60% Igaunijas iedzīvotāju dronu iekļūšana gaisa telpā radījusi bažas par drošību

Gandrīz 60% Igaunijas iedzīvotāju pauž, ka pēdējā laika dronu iekļūšanas valsts gaisa telpā ir veicinājušas bažas par personīgo drošību un ģimenes locekļu drošību. Šādu secinājumu sniedz pētījumu kompānijas Emor veiktā un Valsts kancelejas pasūtītā aptauja.

Aptaujā noskaidrots, ka 57% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka dronu iekļūšana gaisa telpā ir palielinājusi bažas par viņu pašu un tuvinieku drošību. Turpretī 36% nepiekrīt šim apgalvojumam, bet 7% nav pauduši viedokli.

Attiecībā uz rīcību drona apdraudējuma gadījumā 67% respondentu norādījuši, ka zina, kā rīkoties, savukārt 23% atzinuši, ka nezina. Tāpat 40% aptaujāto pozitīvi novērtējuši Igaunijas iestāžu darbu, risinot ar droniem saistītus incidentus, bet gandrīz tikpat liela daļa to novērtējusi negatīvi.

Gandrīz puse jeb 45% aptaujāto par dronu incidentiem vaino Krieviju, savukārt 32% šim viedoklim nepiekrīt, bet 23% nav noteiktas nostājas. Turklāt 44% respondentu uzskata, ka apgalvojums, ka Igaunija ļāvusi izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem Krievijai, ir Krievijas ietekmes operācija. Savukārt 31% šim viedoklim nepiekrīt, bet 25% nav pārliecināti.

Aptauja tika veikta no 9. līdz 15. jūnijam, un tajā piedalījās 1319 Igaunijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem.

Jāatgādina, ka pirms Jāņiem plašsaziņas līdzekļos tika ziņots par trieciendronu, kas atrasts laukā Rēuges pašvaldībā Dienvidigaunijā. Tajā bija aptuveni 5 kilogrami sprāgstvielu. Ierēdņi norādīja, ka avarējušais drons varētu būt daļa no Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas infrastruktūras mērķiem Baltijas ostās, piemēram, Ustjlugā. Pavasarī un vasaras sākumā Igaunijā un Latvijā tika ziņots par vairākiem citiem dronu iekļūšanas un atrastu dronu fragmentu incidentiem, tostarp arī 2025. gadā.