Aptauja: Igaunijas iedzīvotāji ASV un ES domstarpību gadījumā atbalsta kompromisu
Saskaņā ar Igaunijas Ārlietu ministrijas pasūtīto pētījumu 53% iedzīvotāju uzskata, ka domstarpību gadījumā starp ASV un ES Igaunijai jāizvēlas situācijai atbilstoša kompromisa pozīcija.
Igaunijas Ārlietu ministrijas publiskotais sabiedrības aptaujas rezultāts liecina, ka iedzīvotāji par piemērotāku uzskata solidaritāti ar Eiropas Savienību, nevis ciešu aliansi ar ASV. 53% respondentu norādījuši, ka gadījumā, ja Vašingtonas un Briseles nostājas atšķiras, Igaunijai būtu jāveido sava pozīcija, ņemot vērā konkrēto situāciju un meklējot kompromisu. Šis ir jau trešais Ārlietu ministrijas pasūtītais pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret ārpolitiskiem jautājumiem.
Aptaujā gandrīz līdzvērtīgi svarīgākie ārpolitikas virzieni atzīti reģionālās sadarbības stiprināšana ar Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm (37%), NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšana (36%) un iespēju radīšana Igaunijas uzņēmumiem ārvalstu tirgos (36%). Tālāk seko atbalsts Ukrainai (22%) un Igaunijai svarīgu vērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un vārda brīvības – popularizēšana pasaulē (21%).
Vērtējumi būtiski atšķiras atkarībā no tautības. Igauniešiem svarīgākā ir NATO kolektīvā aizsardzība un reģionālā sadarbība, savukārt krievvalodīgajiem iedzīvotājiem – atbalsts uzņēmumiem ārējos tirgos un attiecību uzlabošana ar Krieviju. Jaunākā vecuma grupa (15–29 gadi) ārpolitisko virzienu atbalstu vērtē virs vidējā līmeņa.
Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka Igaunijas starptautiskajam tēlam visvairāk palīdzētu izcilība digitālo tehnoloģiju un kiberjomu jomā (43%), drošības un aizsardzības sadarbības attīstība (33%), izglītības un e-izglītības joma (30%) un cilvēktiesību aizsardzība (28%).
Atbalsts sankcijām pret Krieviju joprojām ir augsts – tās atbalsta 71% iedzīvotāju, tostarp 83% igauņu un 40% krievvalodīgo. Gandrīz puse iedzīvotāju atbalsta principu, ka Igaunijai nevajadzētu veicināt uzņēmumu sadarbību ar autoritārām valstīm. Attiecībā uz iespējamo miera līgumu starp Ukrainu un Krieviju 74% igauņu uzskata, ka Ukrainai nevajadzētu piekāpties, savukārt 61% krievvalodīgo uzskata pretējo. Igaunijas atbalstu Ukrainas dalībai ES pauž 60% iedzīvotāju, bet dalībai NATO – 54%.
Nedaudz vairāk nekā puse atbalsta Igaunijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu pēc kara beigām miera uzturēšanas misijas ietvaros. Lielākā daļa uzskata, ka Igaunijas sniegtais atbalsts Ukrainai ir pietiekams, tomēr mazinājusies personiskā gatavība piedalīties Ukrainas atjaunošanā.
Kopumā respondentiem ir grūtības vērtēt Izraēlas un Palestīnas konfliktu, bet to īpatsvars, kam nav viedokļa, ir samazinājies. 29% iedzīvotāju, īpaši jauniešu, uzskata, ka Igaunijas politika šajā konfliktā ir pārāk proizraēliska. Ķīna biežāk tiek uztverta kā partnere nekā drauds, tomēr atbalsts aizliegumam izmantot Ķīnas tehnoloģijas iekšējās drošības, aizsardzības un zaļās enerģijas jomās audzis no 34% līdz 38%. Jautājumā par Taivānu visbiežāk izvēlēta pozīcija neveidot politiskas attiecības vai sekot ES dalībvalstu vairākuma viedoklim.
Pētījumu Ārlietu ministrijas uzdevumā veica Sabiedriskās domas pētījumu kompānija Turu-uuringute AS.
