Aptauja: Jāņu svinēšanai visvairāk tērē pusmūža vīrieši ar bērniem
Saskaņā ar Turu-uuringute AS datiem, Igaunijā vislielākos izdevumus Jāņu svinībām uzņemas strādājoši pusmūža vīrieši vadošos amatos, kuriem ir bērni. Reģionālie un demogrāfiskie faktori būtiski ietekmē svētku budžetu.

Saskaņā ar pētījumu kompānijas Turu-uuringute AS datiem, šogad Igaunijā Jāņu svinēšanai visvairāk tērē strādājoši pusmūža vīrieši vadošos amatos, kuriem ir bērni. Reģionālie salīdzinājumi liecina, ka visdāsnākie ir Ziemeļigaunijas iedzīvotāji (ārpus Tallinas), savukārt galvaspilsētā biežāk taupa.
Analītiķe Irina Strapačuka norāda, ka tipiskais svinētājs ar lielāku budžetu ir pusmūža vīrietis ar augstāko izglītību, partnerattiecībās un ar bērniem, kurš parasti ieņem vadošo amatu. “Svaigie dati skaidri atspoguļo Igaunijas sabiedrības sociāli ekonomisko realitāti, kur svētku apjoms ir tieši atkarīgs no maciņa biezuma,” skaidro Strapačuka.
Gaidāmie svētki bez papildu izdevumiem paiet vairāk nekā pusei cilvēku ar zemiem ienākumiem, kā arī Ziemeļaustrumigaunijas iedzīvotājiem, cittautiešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Reģionālā salīdzinājumā redzamas atšķirības starp galvaspilsētu un laukiem. Ziemeļigaunijā (ārpus Tallinas) 21% iedzīvotāju plāno tērēt vairāk nekā 100 eiro. Laukos papildu izdevumus paredz 55% iedzīvotāju. Dienvidigaunijā 28% respondentu plāno tērēt līdz 50 eiro, bet 17% – no 50 līdz 100 eiro. Tallinā un Ziemeļaustrumigaunijā no svētku pirkumiem biežāk atsakās – attiecīgi 45% un 49%.
Dzimumu un nacionālais sadalījums liecina, ka ekonomiskā slodze sabiedrībā tiek sadalīta atšķirīgi. Vīrieši ir gatavi tērēt vairāk: 19% vīriešu plāno tērēt vairāk nekā 100 eiro, salīdzinot ar 10% sieviešu. 46% sieviešu vispār neplāno tēriņus. Igaunijas iedzīvotāji tērē ievērojami vairāk nekā cittautieši – 37% igauņu neplāno papildu tēriņus, bet cittautiešu vidū šis rādītājs ir 51%. Ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem iegulda svētkos visvairāk – 22% plāno tēriņus virs 100 eiro. Precētie vai partnerattiecībās esošie arī biežāk atver maciņus – tikai 32% norādījuši nulles budžetu. Šķirto un atraitņu vidū papildu tēriņus neplāno attiecīgi 54% un 50%.
Vecuma grupā visvairāk tērē cilvēki no 35 līdz 49 gadiem – 23% plāno tērēt vairāk nekā 100 eiro. Cilvēkiem virs 75 gadiem tēriņus neplāno 46%. Augstākās izglītības īpašnieku vidū tēriņus neplāno 32%, bet zemākas izglītības grupā – 47%. Uzņēmēji, vadītāji un vadošie speciālisti atvēl lielāko budžetu – 27% tērē vairāk nekā 100 eiro. Grupā ar zemākajiem ienākumiem (mazāk par 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli) no svētku pirkumiem atsakās 66% respondentu.


