Aptauja: Lietuvas uzņēmēji plāno visstraujāko cenu kāpumu Baltijā
Jauns pētījums liecina, ka Lietuvas uzņēmumi šogad plāno būtiski paaugstināt cenas biežāk nekā Latvijas un Igaunijas uzņēmumi, galvenokārt vispārējā izmaksu pieauguma dēļ.
Saskaņā ar Norstat veiktā pētījuma datiem, Lietuvas uzņēmēji šogad ir daudz aktīvāki cenu paaugstināšanā nekā Igaunijas un Latvijas kolēģi. Pētījumu pasūtīja Luminor.
Rezultāti liecina, ka Lietuvā 37% uzņēmumu plāno celt cenas par vairāk nekā 5%, kamēr Latvijā šādu uzņēmumu īpatsvars ir 26%, bet Igaunijā – tikai 18%. Mērenāku cenu kāpumu – līdz 5% – plāno vidēji 13% uzņēmumu visās trīs valstīs.
Igaunijas uzņēmumi ir piesardzīgāki. Luminor korporatīvo banku pakalpojumu nodaļas vadītājs Marjans Savčenko norāda, ka Igaunijas kompānijām vairāk jāņem vērā mainītās klientu gaidas, tāpēc tās nesteidz palielinātās izmaksas uzreiz pārnest uz pircējiem. Gandrīz puse jeb 48% Igaunijas uzņēmumu plāno saglabāt cenas nemainīgas, kamēr Lietuvā tā rīkosies tikai 31% uzņēmumu, bet Latvijā – 42%.
Galvenais iemesls plānotajam cenu pieaugumam ir vispārējais izmaksu kāpums. Lietuvā to kā galveno iemeslu min 48% uzņēmumu, Latvijā – 62%, bet Igaunijā – 46%. Otrs būtiskākais faktors ir darbaspēka izmaksu pieaugums, ko norāda 23% Lietuvas, 12% Latvijas un 19% Igaunijas uzņēmumu.
Savčenko piebilst, ka ekonomiskā situācija un nodokļu politika trīs valstīs atšķiras, tādējādi atšķiras arī izmaksu prognozes un cenu noteikšanas pieejas. Lietuvas ekonomika auga straujāk nekā pārējās Baltijas valstīs, bet inflācija tajā bija viszemākā. 2025. gadā Igaunijas ekonomikas izaugsme bija 0,6%, bet inflācija – 4,8%; Lietuvā attiecīgi 2,9% un 3,4%.
Pētījums neapstiprina, ka visi uzņēmumi vienādi celtu cenas visām precēm un pakalpojumiem. Uzņēmumi ņem vērā arī rentabilitāti, klientu jutīgumu pret cenām un vispārējo ekonomisko situāciju. Igaunijā cenu kāpumu virs 5% galvenokārt plāno lielas rūpniecības un būvniecības kompānijas ar gada apgrozījumu virs 1 miljona eiro.
Pētījumu maijā veica Norstat pēc Luminor pasūtījuma. Tajā piedalījās 750 uzņēmumu vadītāji un finanšu direktori no visām trim Baltijas valstīm, katrā valstī 250 respondenti.
