Aptauja: Marina Lepēna Francijā noraida mazāk nekā septembrī

Francijā publicēta otrā Cluster 17 mēneša aptauja Politico pasūtījumā par to, cik lielā mērā vēlētāji noraida iespējamos 2027. gada prezidenta vēlēšanu kandidātus. Rezultāti rāda, ka galēji labējās partijas Nacionālā apvienība (RN) līdze Marina Lepēna šobrīd ir tā kandidāte, ko visretāk izslēdz kā absolūti nebalsojamu. Savukārt kreisās partijas «Nepakļāvīgā Francija» (LFI) līderis Žans Liks Melanšons tiek noraidīts vēl biežāk nekā septembrī.

Aptauja notika no 19. līdz 22. oktobrim, uzreiz pēc 17. oktobra nekārtībām un izlaupīšanas. Tika aptaujāti 3000 cilvēku, kuriem lūdza novērtēt skalā no 0 līdz 10 varbūtību, ka viņi kādreiz balsos par katru no kandidātiem. Kļūdas robeža ir no 0,8 līdz 1,8 procentpunktiem.

Kas noraidīts visvairāk

Visi pārbaudītie kandidāti joprojām ir to cilvēku vairākuma noraidīti, kuri aptaujāti. Saraksta augšgalā ir ekoloģiste Marina Tondelje ar 71 % (+3 punkti) un Ēriks Zemurs ar tādu pašu rādītāju. Melanšonu kā nebalsojamu min 69 % (septembrī — 66 %). Aptaujas institūta vadītājs Žans Īvs Dormaņs uzskata, ka oktobra vardarbība daļu cilvēku radikalizējusi labējā virzienā.

Marinu Lepēnu kategoriski noraida 52 % (−4). Tikpat daudz noraida sociāldemokrātu Rafaelu Gliksmanu. Bijušo iekšlietu ministru Bruno Retajo noraida 54 % (−4), bet bijušo premjerministru Eduāru Filipu — 56 %.

Centra bloka grūtības

Prezidenta Emanuēla Makrona atbalstītājiem tuvā bloka kandidāts Gabriels Atāls tiek noraidīts 59 % aptaujāto (+3). Dormaņs to skaidro ar leģitimitātes jautājumu: cilvēkiem esot grūti saprast, kāpēc viņš kandidē. Bijušo prezidentu Fransuā Olandu, kurš aptaujā iekļauts pirmo reizi, noraida 61 %.

Neliels cerību stars

Aptaujā jautāja arī par prioritāti. Tikai 14 % uzskata, ka galvenais mērķis ir panākt Makrona atbalstītāju bloka sakāvi, 43 % vēlas apturēt LFI, bet 30 % — RN. Tas dod centram zināmu cerību, tomēr vispirms tam jāiekļūst otrajā kārtā.