Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju apsver pārcelšanos uz citu mājokli

Jauns pētījums liecina, ka pārcelšanos uz citu mājokli apsver 57% Latvijas un aptuveni 60% Baltijas iedzīvotāju. Šos datus ieguvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava" starptautiskajā pētījumā "Happy Neighbourhood Report 2026", kas veltīts cilvēku vajadzībām un vērtībām saistībā ar mājokli.

Lai gan daudzi Baltijas iedzīvotāji savās apkaimēs dzīvo ilgstoši – 44% no viņiem tajās uzturas jau vairāk nekā desmit gadus –, gandrīz puse aptaujāto izrāda augstu interesi par jauniem dzīvojamiem projektiem. Plāniem par pārcelšanos bieži vien ir tuvs termiņš: Latvijā 47% no tiem, kas apsver pārcelšanos, to vēlētos īstenot tuvāko divu gadu laikā, bet Baltijā kopumā šādu ieceri pauž 41% respondentu.

Galvenie iemesli pārcelšanās apsvēršanai ir vēlme pēc kvalitatīvāka mājokļa – to min gandrīz puse respondentu gan Latvijā, gan Baltijā. Otrs būtiskākais iemesls ir nepieciešamība pēc lielākas dzīves telpas: to norāda 48% Baltijas un 40% Latvijas iedzīvotāju, kuri plāno pārcelties. Trešdaļa Baltijas un ceturtdaļa Latvijas respondentu min vēlmi pārcelties uz citu apkaimi. Turklāt gandrīz katrs sestais Latvijas iedzīvotājs, kas plāno pārcelties, par iemeslu nosauc vēlmi pēc mājokļa ar savu dārzu.

No otras puses, vairāk nekā puse Baltijas iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā neplāno mainīt dzīvesvietu vai vēl nav izlēmuši. Galvenais iemesls palikšanai ir apmierinātība ar apkārtējo vidi: 59% Latvijas un 54% Baltijas respondentu, kuri neplāno pārcelties, atzīst, ka viņiem patīk viņu apkaime. Gandrīz trešdaļa Baltijas iedzīvotāju norāda, ka esošais mājoklis joprojām atbilst viņu dzīves situācijai un ir ērtā attālumā no darba vai mācību iestādes. Drošības sajūta ir svarīgs faktors ceturtdaļai aptaujāto, un 91% Latvijas respondentu jūtas droši savā apkaimē, bet 89% – tajā jūtas kā mājās.

Pētījums atklāj arī iedzīvotāju finansiālās iespējas: 51% Latvijas respondentu, kas interesējas par jauna mājokļa iegādi, ir gatavi maksāt līdz 100 000 eiro, bet Baltijā šādu budžetu min 30% respondentu. Augstākas cenas ir raksturīgākas citu Baltijas valstu iedzīvotājiem – piemēram, 150 000 eiro par pieņemamu summu uzskata 22% Latvijas un 29% Baltijas respondentu, bet 200 000 eiro – attiecīgi 17% un 19%.

Aptauja tika veikta 2026. gada janvārī sešās valstīs un kopumā aptver 4004 respondentus vecumā no 20 līdz 74 gadiem. Baltijas valstīs analizētas 999 respondentu atbildes, tostarp 333 respondentu atbildes Latvijā. Pētījums galvenokārt veikts galvaspilsētu iedzīvotāju vidū.