Apvienotās Karalistes aizsardzības izdevumu plāni prasa lielāku uzraudzību

Lielbritānijas aizsardzības izdevumu debates pārsvarā koncentrējas uz jautājumu, vai tērēt vairāk vai daudz vairāk, taču trūkst būtisku aspektu, norāda vēstuļu autori laikrakstā The Guardian.

Pirmkārt, Eiropas NATO dalībvalstu aizsardzības budžeti jau ievērojami pārsniedz Krievijas izdevumus. Galvenā problēma nav naudas trūkums, bet gan politiskās gribas iztrūkums – jādefinē skaidras sarkanās līnijas un jāizstrādā plāns, kā izbeigt Vladimira Putina nelikumīgo karu Ukrainā, raksta Atomenerģētikas izglītības fonda vadītājs Stīvs Barviks.

Otrkārt, diskusijās reti tiek pieminētas pieaugošās kodolieroču programmu izmaksas. Saskaņā ar parlamenta Sabiedrisko kontu komitejas datiem tās pieaugs no 18% līdz 25% no aizsardzības budžeta. Tas ietver ne tikai Dreadnought klases zemūdeņu nomaiņu Trident sistēmai, kas ievērojami atpaliek no grafika, bet arī 15 miljardus mārciņu vērtu jaunu kodolieroču, Astraea, izstrādi.

Neskatoties uz parlamenta sūdzībām par pārāk ierobežoto informāciju, valdība ierosinājusi jaunu parlamentāro komiteju kodolieroču izdevumu uzraudzībai. Tomēr tās locekļus iecels premjerministrs, tā ziņos tikai premjerministram un sanāks aiz slēgtām durvīm. Barviks aicina uz lielāku parlamentāro uzraudzību un informētāku sabiedrisko diskusiju.

Citi vēstuļu autori pauž pretēju viedokli. Hektors Cukagori no Londonas uzsver, ka militārie izdevumi nodrošina darbavietas, inovācijas un spēju reaģēt uz katastrofām. Jari Mekela no Helsinkiem kritizē Dženkinsa apgalvojumu, ka Krievija tikai „uztrauc”, atgādinot par nesenajiem uzbrukumiem Kijivai, kad gāja bojā vismaz 20 cilvēku, kā arī par Salamberi notikušo saindēšanu ar novičoku un Krievijas dronu novērošanu kodolobjektos Eiropā.

Debates liecina, ka nepieciešama dziļāka un plašāka sabiedrības iesaiste, lemjot par aizsardzības prioritātēm un kodolieroču nākotni.