Arborists skaidro, cik daudz zaru drīkst nozāģēt vecam ķiršakokam
Arborists Edgars Neilands brīdina, ka pārāk radikāla astoņus metrus augsta ķirša apzāģēšana var kokam nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Viņš iesaka nesamazināt vairāk kā aptuveni 30–50% lapu virsmas gadā.
TV24 raidījumā “Uz līnijas” arborists un uzņēmuma “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands atbildēja uz skatītāja jautājumu par veca, aptuveni astoņus metrus augsta ķirša koka kopšanu, kuram daļa zaru ir nokaltuši. Skatītājs vēlējās koku saglabāt un vaicāja, vai to varētu nozāģēt līdz apmēram divu metru augstumam, cerot, ka no stumbra vēlāk izaugs jauni zari.
Neilands norādīja, ka atbilde ir atkarīga no ķirša šķirnes. Skābais ķirsis astoņu metru augstumā jau ir uzskatāms par ļoti lielu koku, un pēc tik radikālas apzāģēšanas tas var vairs nepienācīgi neatjaunoties. Saldie ķirši ir izturīgāki un var izaugt pat 10–12 metrus augsti, taču arī tos arborists neiesaka vienkārši nogriezt līdz stumbram divu metru augstumā — koks būtu jāsaglabā ar vismaz vairākiem skeletzariem, ko pēc tam pakāpeniski var saīsināt un veidot.
Cik daudz drīkst nozāģēt
Neilands uzsvēra, ka svarīgs ir apzāģēšanas apjoms — vienā gadā nevajadzētu likvidēt vairāk par aptuveni 30% no koka lapu virsmas, lai gan atsevišķos gadījumos šo robežu var paplašināt līdz 50%. Iemesls ir tas, ka lapas nodrošina enerģiju arī koka saknēm. Ja vienlaikus tiek nozāģēta pārāk liela lapu daļa, saknēm trūkst enerģijas, tās var sākt atmirt, kokā var attīstīties trupe un tā vispārējais stāvoklis pasliktināties.
Tādēļ astoņus metrus augsta ķirša samazināšana līdz diviem metriem tiktu uzskatīta par ārkārtīgi radikālu iejaukšanos, jo kokam paliktu vien neliela daļa no sākotnējās lapu virsmas — tas varētu radīt pārmērīgu stresu un apdraudēt koka turpmāko izdzīvošanu.
